Investīciju blogs: Konkurences priekšrocība – grūti definējama, vēl grūtāk iegūstama

Baseins-blogi

Autors: SAMULI OUTINEN

Investori mēdz runāt par uzņēmumu konkurences priekšrocībām, bet ko patiesībā nozīmē šī mistiskā “konkurences priekšrocība”?

Es personīgi saistu konkurences priekšrocības ar kādu produktu vai pakalpojumu, par kuru klients ir gatavs maksāt vairāk, salīdzinājumā ar konkurējošiem produktiem vai pakalpojumiem. Turklāt klienta samaksātajai cenai jābūt ievērojami augstākai par attiecīgā produkta vai pakalpojuma ražošanas izmaksām.

Viens, bet ne vienīgais veids, kā iegūt konkurences priekšrocības, ir nodibināt ar klientiem tik nozīmīgas savstarpējās attiecības, lai klients pat nedomātu par pievēršanos konkurenta piedāvājumiem. Šeit kā piemēru var minēt Coca-Cola: visos veikalos tiek pārdoti ļoti līdzīgi gāzētie dzērieni, tomēr Coca-Cola ar savu izcilo zīmolu tiek izplatīts visā pasaulē.

Uzņēmums var iegūt konkurences priekšrocības arī pateicoties savu  izmaksu struktūrai, kas ir ievērojami zemāka nekā konkurentiem, vai arī pateicoties savām zināšanām un profesionālajām prasmēm, vai tādu izejvielu pieejamībai, kādu nav konkurentu rīcībā. Šeit kā piemēru var minēt BlackRock, kas ir lielākais spēlētājs ETF pasaulē.

Investors var meklēt skaitliskas konkurences priekšrocību pazīmes, piemēram, bruto peļņas, pamatdarbības peļņas, naudas plūsmas rādītājos vai veikto ieguldījumu atdevē.

Daudz grūtāk ir interpretēt šos skaitļus, lai saprastu, cik ilgtspējīga ir uzņēmumu konkurences priekšrocība.

Augstu kvalitāti pārstāvošu uzņēmumu piemēri ir Francijas uzņēmumu grupa LVMH un L’Oreal. LVMH pieder daudz dažādu luksusa zīmolu, no kuriem slavenākie noteikti ir Louis Vuitton un Christian Dior. LVMH apgrozījums pagājušajā gadā bija aptuveni 47 miljardi eiro, bet bruto peļņa bija 67 procenti, tātad no katras rokassomiņas, kas maksāja vidēji 1000 eiro, īpašniekiem uz rokas palika 670 eiro. Uzņēmuma pamatdarbības peļņa pārsniedza 21 procentu jeb 10 miljardus eiro. Turklāt ieguldījumu atdeve ir bijusi ap 20%, tas nozīmē, ka uzņēmumam ieguldot vienu eiro, tas saņem vidēji 0.2 eiro peļņas katru gadu. Nav slikti, domājot kaut par 10-20 gadu perspektīvu.

Savukārt L’Oreal neto apgrozījums bija 27 miljardi eiro, bruto peļņa – 73 procenti un pamatdarbības peļņa – vairāk nekā 18 procenti. No izdevumiem lielākā daļa ir reklāmas izmaksas, kas veido līdz pat 30% no uzņēmuma apgrozījuma.

Ņemot vērā skaitļus, LVMH uzņēmumu grupa un L’Oreal atbilst augstas kvalitātes uzņēmumu kritērijiem. Tomēr skaitļi vien nekad neizstāsta visu stāstu. Daudz grūtāk ir interpretēt skaitļus, lai saprastu, cik ilgtspējīga ir uzņēmumu konkurences priekšrocība.

Īpaši augsta rentabilitāte bieži vien izaicina konkurentus tādu pašu mērķu sasniegšanai. Augsta rentabilitāte var būt arī brīdinājuma signāls ieguldītājiem, ja mērķa uzņēmumam nav ilgtspējīgu konkurences priekšrocību, kas ļautu savu rentabilitāti saglabāt.

LVMH un L’Oreal gadījumā pastāv ilgstošas konkurences priekšrocība, kas rodama šo uzņēmuma lielumā, ražošanas kultūrā, produktu vēstījumā un vēsturē, pasaules mēroga mārketinga mehānismos, ražošanas un izplatīšanas efektivitātē, kā arī spēcīgā cenu noteikšanas politikā. Piemēram, LVMH katru gadu paaugstina daudzu luksusa preču cenas vairāk nekā tas notiek inflācijas rezultātā, tomēr tas nemazina šo produktu pieprasījumu, bet gan gluži pretēji.

Meklējot pastāvīgu konkurences priekšrocību, investoram ir jāraugās ne tikai uz uzņēmumu, bet arī uz nozari kopumā. Par pastāvīgu konkurences priekšrocību liecina fakts, ka attiecīgais tirgus ir stabils un konkurenti no ieguldītāja viedokļa ir racionāli. Pat spēcīgākais uzņēmums pārdzīvo grūtības, ja tas pastāvīgi iegūst jaunus konkurentus vai ja visi konkurenti mēģina akli palielināt savu apgrozījumu uz rentabilitātes rēķina. Piemēram, L’Oreal gadījumā kosmētikas trauciņš maksā vairāk nekā tā saturs, tāpēc nozare ir rentabla produktu līmenī.

Pat spēcīgākais uzņēmums pārdzīvo grūtības, ja tas pastāvīgi iegūst jaunus konkurentus vai ja visi konkurenti mēģina akli palielināt savu apgrozījumu uz rentabilitātes rēķina.

Tādējādi spēcīgas konkurences priekšrocības definīcija ir ļoti stingra un uzņēmumu, kuriem ir spēcīgas konkurences priekšrocības, ir pavisam maz.

ASV ekonomista Maikla Portera pieci konkurences modeļi palīdz noteikt konkurences priekšrocības: 1) Jaunpienācēju draudi, 2) Pircēju sarunu vešanas spēks, 3) Aizstājošu produktu vai pakalpojumu draudi, 4) Preču piegādātāju sarunu vešanas spēks, 5) Esošo uzņēmumu savstarpējā konkurence.


Similar articles