No pilnvērtīgas atpūtas  labumu gūst gan smadzenes, gan darba devējs

darbs un atpūta_tūjas dārzs

Laba atpūta nevairo intelektu, bet tā  ievērojami ietekmē smadzeņu darbības efektivitāti un kvalitāti, saka smadzeņu pētniece Minna Huotilainen.

Mūsdienās darba dzīve ir ļoti sadrumstalota: mēs darām daudzas lietas vienlaikus, un pārtraukumi ir vairāk kā noteikums, nevis izņēmums. Smadzenēm šāds darba izpildes veids rada slodzi, kas izpaužas kā koncentrēšanās spēju vājināšanās, problēmu risināšanas un jaunu zināšanu apguves spēju mazināšanās.

Pilnvērtīga atpūta spēj samazināt smadzeņu slodzi un atjaunot to spēju efektīvi darboties. Tomēr steidzīgajā ikdienas dzīves ritmā smadzeņu darbību atjaunojošie atpūtas brīži bieži paliek otrajā plānā. Ja darbinieks ir pārāk apzinīgs vai stresains, darba jautājumi var nodarbināt prātu arī brīvajā laikā vai pat atvaļinājumā.

Pēc smadzeņu pētnieces Minnas Huotilainenas domām pilnvērtīgas atpūtas nozīmi nevajadzētu novērtēt par zemu, jo labi pavadīts brīvais laiks un atvaļinājums dod labumu gan darbiniekam, gan darba devējam.

„Pilnvērtīgai, darbspējas atjaunojošai atpūtai ir pozitīva ietekme uz smadzeņu darbību. To skaidri pierāda uzmanības un atmiņas testu rezultāti. Protams, pienācīga atpūta nevairos intelektu, bet darba ražīgums un prasmes uzlabos. To var redzēt pat vienkāršos testu uzdevumos kā skaidru rezultātu atšķirību.”

Atvaļinājums ir labs laiks, lai izmēģinātu un apgūtu efektīvākos atpūtas un smadzeņu darbības atjaunošanās veidus, kas atmaksāsies ikdienas dzīvē.

Ikdienas steigā  pašam ir grūti pamanīt sava snieguma un spēju līmeņa  pazemināšanos.

„Vasaras atvaļinājums var būt skarba atklāsme, ja pamanāt, ka visu gadu esat pavadījis vidē, kur jūsu prasmēm nav bijis iespējas pienācīgi izpausties un uzrādīt labākos rezultātus. Tad ir svarīgi izmantot vasaras atvaļinājumu sava potenciāla un darbspēju atjaunošanai, bet svarīgi arī saprast, ka ar to vien nepietiek. Atpūta jānodrošina arī  ikdienas darbos,” turpina Huotilainena.

Vasaras atvaļinājums ir iespēja uzlabot savu ikdienas dzīvi

Atvaļinājums ir piemērots brīdis apstāties un detalizēti  pārdomāt  savu darbspēju atjaunošanu un arī savu ikdienas dzīvi.

Piemēram, ja izjūtat nepieciešamību pēc priekšlaicīgām brīvdienām, vēlaties pavadīt pirmās atvaļinājuma dienas tikai guļot vai, ja jums nekādi neizdodas veiksmīgi sākt atvaļinājumu nepārtrauktu biznesa zvanu un e-pasta ziņojumu dēļ, vai arī prātu nodarbina ar darba lietām saistītu jautājumu risināšana, tas nozīmē, ka ar jūsu ikdienas atpūtas režīmu kaut kas nav kārtībā. Šādā gadījumā jūsu ikdienas dzīvē ir nepieciešamas izmaiņas.

Vasaras atvaļinājums ir labs laiks, lai izmēģinātu un apgūtu sev piemērotākos un efektīvākos atpūtas un smadzeņu darbības atjaunošanās veidus, kurus jūs varat izmantot savā ikdienas dzīvē. Pēc Huotilainenas domām, vajadzētu domāt par iespējām labāk izgulēties, veselīgāk ēst vai pat atrast jaunu hobiju.

Pilnvērtīgas atpūtas nodrošināšana darbiniekiem ir priekšrocība arī darba devējam.

Atvaļinājums ir arī piemērots laiks, lai pārdomātu savus darba paņēmienus un līdz ar to arī savu labklājību. Piemēram, jūs varat ievērot, ka pārdzīvojat nevajadzīgu stresu  par  maznozīmīgām lietām vai arī esat iedomājies, ka darba efektivitāte nozīmē kaut ko pavisam citu nekā tas jūsu darbā patiešām ir bijis.

„Grāvja racējam efektivitāte ir viegli redzama, tā izpaužas kā grāvja padziļināšanās, bet daudzos darbos efektivitāte nav tik skaidri saskatāma, tā  var būt arī kaut kas pavisam cits nekā varētu gaidīt. Steigas un drudžainas darbošanās vietā, efektivitāte var izpausties, piemēram, kā miers, spēja apstāties un koncentrēties, un izprast problēmas būtību vienā tikšanās reizē ar klientu.”

Uzlabojot darbspēju atjaunošanas režīmu ikdienā no vienas puses, un samazinot nevajadzīgu darba slodzi no otras puses,  var ievērojami uzlabot ikdienas dzīvi.

Pēc Huotilainenas domām, darba devējiem ir būtiska loma darbinieku darbspēju atjaunošanā. Darba devējiem būtu svarīgi saprast, ka pilnvērtīgas atpūtas  nodrošināšana darbiniekiem ir priekšrocība arī darba devējam.

„Labi atpūtušies darbinieki spēj uzrādīt labākus reszultātus darba vietā. Tādā gadījumā viņi var sasniegt vislabākos rezultātus un strādāt patiesi efektīvi nevis tikai izskatīties efektīvi darbojamies. Ir svarīgi, lai darba vieta rūpētos par to, lai darbinieki varētu aizmirst par darba lietām sava atvaļinājuma laikā un lai spēku atjaunošana būtu iespējama arī ikdienas dzīvē. ”

Smadzeņu pētnieku padomi kā atbrīvoties no domām par darba lietām atvaļinājuma laikā un nodrošināt efektīvu darba spēju atjaunošanos

Pirms atvaļinājuma:

  1. Sagatavojies atvaļinājumam iepriekš: ja iespējams, neuzsāc projektus, kurus noteikti nevarēsi pabeigt pirms atvaļinājuma sākuma, labāk atliec tos uz pēcatvaļinājuma periodu.
  2. Pieraksti nepadarītos darbus un projektus: pieraksti, kādā stadijā darbi ir šobrīd un, kas būtu jādara tālāk. Pierakstot lietas, cilvēks var sakārtot atmiņu un veltīt domas citām lietām. Šāda rīcība palīdz viegli turpināt  iesākto pēc atgriešanās no atvaļinājuma.
  3. Parūpējies par darba procesiem sava atvaļinājuma laikā: parūpējies, lai citi darbinieki zinātu, ka esi atvaļinājumā un ka nepieciešamības gadījumā šī ziņa tiks nosūtīta tālāk. Vienojies par to, kurš risinās steidzamos jautājumus tavā vietā un par kādiem jautājumiem un kādā veidā ar tevi  var sazināties, ja tas ir absolūti nepieciešams. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem.

Atvaļinājuma laikā:

  1. Ņem pārtraukumu no darba jau atvaļinājuma sākumā: neatstāj savā prātā domas par darbu, bet, atvaļinājumam sākoties, uzreiz ieplāno braucienu uz ārzemēm vai kaut uz laukiem pie radiem. Ja tas nav iespējams, radi fiziskas atšķirības savā ikdienas dzīvē, izvēloties, piemēram, braukt velosipēdu nevis pilsētas autobusu, vai apmeklējot citu pārtikas  veikalu, nevis to pašu, kurā iepērcies ikdienā.
  2. Sakārto miega režīmu: Vasara ir labs laiks, lai izmēģinātu, kāds ir tev piemērotākais miega ilgums un kā, piemēram, uzlabot aizmigšanu un miega kvalitāti. Nav svarīgi, cikos mosties vai dodies gulēt, ja vien dodies gulēt un pamosties pēc iespējas tajā pašā laikā katru dienu.
  3. Izmēģini kaut ko jaunu: vasaras atvaļinājums ir lielisks laiks izmēģināt jaunus hobijus. Mācoties kaut ko jaunu un eksperimentējot, prāts novērsīsies no darba un atpūtīsies. Īpaši mūzikas atskaņošana un dejošana veicina smadzeņu darbspēju atjaunošanos.
  4. Izdari, ko nozīmīgu: savu vasaras atvaļinājumu nemaz negribas izmantot radinieku mājas krāsošanai, bet fiziska darbošanās un  konkrēta laba darba veikšana ir ieteicama, it īpaši uzreiz atvaļinājuma sākumā. Palīdzība citiem cilvēkiem ir dabiska nodarbe. Tādējādi, palīdzot citiem mums svarīgās lietās, neatkarīgi no tā, vai tas būtu labdarības pasākums vai piedalīšanās talkā, cilvēks gūst gandarījumu un laimes sajūtu.