Šodien attālināti – kas gūst labumu no attālinātā darba?

attālināts darbs_koferi

Lielāka produktivitāte, vairāk inovāciju un piesaiste uzņēmumam – labi izplānots attālināts darbs ir ieguvums gan darbiniekam, gan darba devējam.

Darbu izpilde attālināti kļūst arvien izplatītāka un ikdienišķāka, vienlaikus darbu veikšana kļūst arī daudzveidīgāka. Pakalpojumu dažādošanās, digitalizācija un jauna veida darba kultūras veidošanās kardināli maina veidu kā mēs  veicam savus darba uzdevumus.

Atbilstoši  Nodarbinātības un ekonomikas ministrijas Darba apstākļu barometra mērījumiem 2018. gadā vairāk nekā piektā daļa no Somijas darba algas  saņēmējiem regulāri strādāja attālināti. Šodien attālināti ir iespējams strādāt arī tādās nozarēs, kurās tradicionāli bija nepieciešama atrašanās darba vietā. Piemēram, arvien vairāk sociālās aprūpes un veselības nozares uzņēmumu piedāvā konsultācijas un uzraudzību elektroniskā veidā.

Attālinātais darbs nav tikai darbinieka priekšrocība

Darbs no attāluma var dot labumu darba devējam daudzos aspektos. Saskaņā ar Stenforda Universitātes veikto pētījumu darbs attālināti palielina produktivitāti, kā arī samazina darbinieku nogurumu un slimības dēļ nepieciešamās brīvdienas. Tas skaidrojams, piemēram, ar ceļā uz darba vietu ietaupīto laiku, mierīgiem darba apstākļiem mājās un labāku koncentrēšanos. Pētījumā arī konstatēts, ka attālināts darbs palielināja lojalitāti pret darba devēju.

Darba laika un darba vietas elastīguma nodrošināšana var būt labs bonuss, pieņemot cilvēku darbā, un atalgojuma noteikšanas elements. Elastīgums ietekmē darbinieka apmierinātību darbā un rada entuziasmu. Vairāki reģioni cieš no darba ņēmēju trūkuma, un  labākie profesionāļi tiek „izķerti”.

„Bieži vien organizācijai nav nepieciešams konkurēt tikai ar algu, jo pieņemot darbiniekus, svarīga konkurences

Nora Marttinena

Nora Marttinena

priekšrocība ir arī darba izpildes veidu elastība,” saka Nora Marttinena, Mandatum Life atalgojuma eksperte.

Darbs jaunajā vidē rada inovācijas iespējas. Piemēram, lielās kompānijas aizvien vairāk izrāda interesi par “co-working” jeb  kopstrādes aktivitātēm, jo jaunā veida  darba vide atver durvis uz startup pasauli, tā ir piemērota idejām un radošākām pieejām darbam.

Attālināts darbs var uzlabot arī uzņēmuma rūpes par apkārtējās vides saglabāšanu. Mazās organizācijās tāldarba veikšanas dienās var slēgt pat visu biroju, tad darbs no mājām samazina transporta kustību, lai nokļūtu darba vietā, un tā radītos sastrēgumus.

Efektīva attālinātā darba izmantošana

Lai veiksmīgi izmantotu attālināto darbu, nepieciešama efektīva komunikācija, koordinācija un darba kultūra. Viens no svarīgākajiem panākumu faktoriem ir pareizā komunikācijas kanāla izvēle. Piemēram, ļoti atbildīgu un sarežģītu jautājumu risināšanai parasti ir nepieciešama diskusija klātienē. Ilgākā laika periodā tāldarbs prasa arī no vadītāja precīzāku darba koordinēšanu, saskaņoto jautājumu dokumentēšanu un izvirzīto mērķu uzraudzību.

Attālinātais darbs prasa vadītāja un darbinieka savstarpēju uzticēšanos

Īpaši kritisks faktors ir kopīgas darba kultūras veidošana, jo attālināta darba veicējs var viegli piedzīvot izstumtības sajūtu no darba kolektīva. Komandām un struktūrvienībām  vismaz ik pa brīdim vajadzētu būt kopā vienā vietā, lai ikviens varētu mācīties no saviem kolēģiem un viņu dzīves ārpus darba. Marttinena uzsver, ka kopīgi pasākumi ir labs veids, kā apbalvot visu komandu par labu darbu.

Sērfot pusdienu pārtraukumā?

Attālinātā darba jēdziens un tā veikšana, attīstās un mainās līdz ar visas darba kultūras attīstības tempu.

Īpaši IT jaunizveidotajos (startup) un izaugsmes uzņēmumos pēdējo gadu laikā ir izplatījusies iespēja strādāt attālināti ārzemēs, ļaujot darbiniekam ceļot uz otru pasaules malu, kaut arī atvaļinājuma dienas jau ir izmantotas. Labākajā gadījumā jaunā vide un iespējas apvienot atvaļinājumu un darbu piedāvā darbiniekam iespēju paplašināt savu ideju  pasauli un smelties iedvesmu.

Par attālinātu darbu ārzemēs ar darba ņēmēju parasti tiek noslēgts tāldarba līgums, kas paredz vienošanos, piemēram, par darba laiku un informācijas drošību. Papildus ir nepieciešams kopīgi vienoties par to, kādus izdevumus sedz darba devējs un kādus darbinieks, un kādi dokumenti darba devējam ir jāiesniedz, piemēram, Somijas Sociālās apdrošināšanas iestādē. Ja darba devējs nenodrošina darbiniekam sociālo apdrošināšanu Somijā, šim darbam sociālā apdrošināšana  jāorganizē valstī, kurā tiek veikti darba pienākumi.

Iespējams, ka nākotnē darba vieta būs saistīta vairāk ar cilvēkiem nevis vietām

Neatkarīgi no tā, vai darbs tiek veikts ēnā zem saulessarga, kopstrādes telpā vai mājas birojā, attiecībā uz darba pienākumiem uzreiz no paša sākuma jāvienojas par kopīgiem spēles noteikumiem: kādi ir darba uzdevumi, kāds laika grafiks jāievēro un kā tiek vērtēts padarītais. Darbinieka uzdevums ir nodrošināt darba izpildei nepieciešamos apstākļus.

„Ja darba ņēmējs strādā attālināti  ilgāku laika periodu, vadītājam ir jāplāno un jāuzrauga uzdevumi un mērķi citādāk nekā tad, ja darbs tiek veikts uz vietas birojā. Tomēr tas nenozīmē, ka tāldarba veicējam ikdienas uzdevumi ir strikti jāpārbauda: darbinieka ieguldījums jāvērtē pēc darba rezultātiem, tāpat kā biroja darbā. Attālinātam darbam ir nepieciešama vadītāja un darbinieka savstarpēja uzticēšanās,” saka Marttinena.

Daudziem darbs vairs nav laiks, kas no astoņiem līdz pieciem pavadīts pie galda darba vietā, un līdz ar to pamazām mainās arī darba vietas jēdziens.

„Darba uzdevumi nebeidzas, pametot darba vietu, un to veikšanai vairs nav nepieciešams birojs. Varbūt nākotnē darbs būs vairāk saistīts ar cilvēkiem nevis vietām,” saka Marttinena.