Tirgus apskats: Necīnieties ar centrālajām bankām – pēdējo gadu gudrība joprojām nedod mieru?

Pēdējo gadu laikā ieguldītājam nav bijis vajadzības cīnīties pret centrālajām bankām, ticamāk gan baudīt brīvās monetārās politikas piedāvāto labvēlīgo ceļavēju. Augusta tirgus apskatā apsvērsim, vai pēdējo gadu gudrība joprojām ir spēkā.

keskpangad-1024x578

Vasaras laikā virs pasaules ekonomikas peldošie mākoņi ir ieguvuši tumšākas krāsas. Uzņēmumu konfidences indeksi, kas prognozē ekonomisko aktivitāti, ir turpinājuši vājināties, un ekonomikas izaugsmes gaidas ir kļuvušas mērenākas. Tomēr globālās recesijas iespējamība joprojām ir maza, un centrālās bankas ir paziņojušas par gatavību vajadzības gadījumā paātrināt atveseļošanos. Pēdējo gadu laikā ieguldītājam nav bijis vajadzības cīnīties pret centrālajām bankām, bet gan baudīt brīvās monetārās politikas piedāvāto labvēlīgo ceļavēju.

Palēninoties ekonomikas izaugsmei, centrālās bankas mīkstina monetāro politiku

Amerikas Savienoto Valstu Federālās rezerves (FED) jūlija beigās pazemināja galveno procentu likmi un nolēma pārtraukt savas bilances samazināšanu divus mēnešus pirms termiņa. Tirdzniecības kara spriedzei saasinoties, arvien ticamāk šķiet, ka ekonomika tiks atbalstīta, atslābinot monetāro politiku. Patiešām, ASV valdības obligāciju peļņas līmeņi ir kritušies visā procentu likmju līknē, atspoguļojot iespēju uz zemu procentu likmju saglabāšanos ilgākā laika periodā. Pašreizējā vidē FED saskata paaugstinātus ekonomiskās izaugsmes vājināšanās riskus vairāk nekā agrāk un uzskata, ka inflācijas paātrināšanās virs centrālās bankas mērķa ir mazāk ticama nekā iepriekš, neraugoties uz ASV valdošo pilnīgo nodarbinātību un augošajām algām. Pašreizējos apstākļos tirgus pieprasa FED šogad vēl divas reizes samazināt savu procentu pamatlikmi.

Eiropā ECB saglabāja savu pamatlikmi iepriekšējā līmenī, bet komentāri preses konferencē sagatavoja turpmākas stimulēšanas darbības septembra sanāksmē. Tomēr konkrētības tika iegūts pavisam nedaudz, kas dod iespēju tirgum spekulēt ar iespējamām papildu darbībām. Starp iespējamām darbībām var būt vērtspapīru pirkšanas programmas atsākšana, procentu likmju pazemināšana un depozīta likmes pārskatīšana, kas atvieglotu situāciju eirozonas bankās. Centrālo banku monetārās politikas izmaiņas vājākā virzienā šogad ir bijis galvenais virzītājspēks ieguldījumu tirgū, un šajā ziņā izmaiņas nav gaidāmas. Tomēr šķiet, ka tirgus no centrālajām bankām sagaida pārāk daudz un pārāk ātri.

Monetārās politikas mērķis ir neitralizēt reālās ekonomikas cikliskās svārstības. Stingrāka monetārā politika paaugstina aizņēmumu izmaksas un samazina investīciju pievilcību, tādējādi bremzējot ekonomikas izaugsmi. Šādā veidā centrālā banka cenšas ierobežot inflācijas spiedienu un izvairīties no ekonomikas pārkaršanas. Attiecīgi zemākas procentu likmes, kas pieejamas, atslābinot monetāro politiku, arvien vairāk un vairāk investīciju padarīs rentablas, kam vajadzētu paātrināt ekonomikas izaugsmi un inflāciju. Tā tam jānotiek vismaz teorētiski. Praksē pēdējo gadu stimulējošā monetārā politika nav ietekmējusi reālo ekonomiku teorijā norādītajā un centrālās bankas pieņēmumiem atbilstošā veidā, vismaz ne Eiropā. Investīciju vilnis nav novērots, bet tirgū iepludinātā nauda galvenokārt ir pazeminājusi procentu likmes un paaugstinājusi dažādu aktīvu klašu cenas.

Otrais virzītājspēks bez centrālajām bankām ir peļņas rādītāju attīstība

Investoriem šķiet pievilcīgi atbalstīties uz centrālo banku nodrošināto atzveltni, taču ir vērts paturēt prātā arī citus faktorus. Akciju cenu veidošanos ietekmējošos faktorus aptuveni var iedalīt sagaidāmajos peļņas attīstības rādītājos un ienesīguma prasībās, kuras ietekmē procentu likmes. Procentu likmes kritums vai pozitīvs peļņas rādītājs palielinās akciju vērtību, savukārt augstāka procentu likme vai negatīvs peļņas attīstības rādītājs samazinās akciju vērtību. Tomēr centrālās bankas monetārās politikas rezultātā procentu likmes un peļņas rādītāji nav savstarpēji neatkarīgi faktori, bet procentu likmju kritums bieži vien signalizē par sagaidāmo ekonomikas lejupslīdi un līdz ar to arī par uzņēmumu peļņas rādītāju pasliktināšanos. No otras puses, brīvajai monetārajai politikai vajadzētu pazemināt akciju tirgus ienesīguma prasību, piemērojot augstākus vērtēšanas līmeņus, stimulēt ekonomisko izaugsmi un uzlabot uzņēmumu peļņas prognozes, samazinoties finansēšanas izmaksām.

Centrālo banku pilnīgais monetārās politikas pagrieziens 2019. gada sākumā ir izraisījis procentu likmju pazemināšanos, kas ir atspoguļojies akciju tirgū kā vērtēšanas koeficientu līmeņa paaugstināšanās (1. attēls). Tādējādi praksē ieguldītāju ienesīguma prasība ir samazinājusies, un ieguldītāji ir gatavi pieņemt augstākus vērtēšanas koeficientus tiem pašiem ienākumiem. Tomēr cenu veidošanos ietekmē arī ienākumu attīstības tendences, kuru izredzes vājina, piemēram,  palēninātā globālā ekonomikas izaugsme un notiekošais tirdzniecības karš.

1. attēls. ASV valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums un nākotnes P / E attiecība S&P 500 indeksā

1. attēls. ASV valdības 10 gadu obligāciju ienesīgums un nākotnes P / E attiecība S&P 500 indeksā

Vēsturiskā saistība starp procentu likmju izmaiņām un akciju peļņu ir parādīta 2. attēlā, kur vērtības uz x  ass atspoguļo ASV valdības obligāciju likmju ikgadējās izmaiņas  10 gadu periodā, bet uz  y  ass Amerikas Savienoto valstu akciju tirgus (S&P 500 indeksa) nākošā ceturkšņa peļņu procentos. Ienākumu pieauguma pozitīvās izmaiņas gadā jeb peļņas tempu parāda pelēkie aplīši, bet negatīvās peļņas tendences – melnie kvadrāti.

Palielinoties procentu likmju vērtībai, arī peļņas attīstība gandrīz bez izņēmuma ir bijusi pozitīva. Parasti procentu likmes paaugstinās, kad ekonomiskā izaugsme ir spēcīga, tad arī uzņēmumu peļņas rādītāji uzrāda pozitīvas attīstības tendenci. Tomēr perspektīva ir neskaidrāka, procentu likmju vērtībai  krītoties, kad peļņas tendences vēsturiski varēja būt gan negatīvas, gan pozitīvas. Tomēr peļņas tendencei esot pozitīvai, novērojumi galvenokārt notiek diagrammas pirmajā ceturksnī, citiem vārdiem sakot, ienākumiem turpinot palielināties, parasti arī akciju tirgus ir pieaudzis, neskatoties uz procentu likmju izmaiņām. Turpretī, ja, samazinoties procentu likmēm, peļņas tendences ir negatīvas, arvien biežāk novērojumi nonāk diagrammas otrajā ceturksnī. Pat vislielākie kritieni ir notikuši šādā vidē. No ieguldītāja viedokļa secinājums ir skaidrs: lai arī brīvāka monetārā politika pati par sevi ir pozitīva lieta akcijām, ar to vien var nepietikt, ja ienākumu pieaugums rada vilšanos. Tieši tāpēc ieguldītājam ir vērts arī šādos apstākļos vismaz ar vienu aci sekot peļņas prognožu attīstībai.

2. attēls. S&P 500 indeksa ceturkšņa ieņēmumi salīdzinājumā ar procentu likmju izmaiņām laika posmā no 1990. līdz 2019. gadam.

2. attēls. S&P 500 indeksa ceturkšņa ieņēmumi salīdzinājumā ar procentu likmju izmaiņām laika posmā no 1990. līdz 2019. gadam.

Akcijām nepietiekams īpatsvars

Vasaras laikā mēs esam saglabājuši akcijām pazeminātu īpatsvaru. Galvenie akciju zemā īpatsvara iemesli ir: 1) uzņēmējdarbības konfidenci raksturojošo rādītāju pavājināšanās; 2) peļņas prognožu koriģēšana uz leju; 3) tirdzniecības politikas nenoteiktība, par ko liecina Trampa paziņojums augusta sākumā par jauniem nodokļiem Ķīnas ražojumiem. Pašlaik šķiet, ka tirdzniecības karš turpināsies ilgāk nekā iepriekš. Arī uzņēmumu uzticēšanās rādītāji turpina samazināties.Allocation tabula LV

Globālās ekonomiskās nenoteiktības pieaugums visspilgtāk izpaužas jaunattīstības tirgos, kuri cieš arī no dolāra vērtības nostiprināšanās. Šī iemesla dēļ vasaras sākumā mēs samazinājām tieši jaunattīstības tirgus, kas ir labi darbojies arī pēdējā kursa krituma laikā.

Akciju novērtējuma līmenis ir kļuvis pieņemams, un labvēlīgāka monetārā politika vidējā termiņā atbalstīs kapitāla ieguldījumus akcijās, jo ieguldījumiem ar fiksētu peļņu ir zema paredzamā atdeve. Mēs esam gatavi palielināt savu akciju kapitāla daļu, ja uzņēmumu uzticēšanās rādītājos, peļņas prognožu tendencēs vai tirdzniecības politikā notiks labvēlīgs pagrieziens.

Ieguldījumos ar fiksētu ienākumu mēs koncentrējamies uz Ziemeļvalstu korporatīvajām obligācijām, kurām, šķiet, joprojām ir labs ienesīguma potenciāls. Ņemot vērā zemo atdeves līmeni, mēs samazinājām Eiropas valstu valdību obligāciju īpatsvaru. Līdz ar procentu likmju kritumu vasarā pievilcīgas peļņas iespēju ir maz, tāpēc pašlaik palielinās naudas tirgus investīciju īpatsvars. Tomēr nākamajos mēnešos tirgus svārstības var piedāvāt pievilcīgākas iespējas, ļaujot mums izmantot savas naudas pozīcijas jaunos ieguldījumos.

 

 

 


Similar articles