Uzņēmuma vadītāj,  vai pazīsti šos 4 nākotnes scenārijus?

risto_penttila_hero

Vai tavs uzņēmums ir gatavs piespiedu kārtas ekonomiskai izaugsmei nulles līmenī? Un kas notiktu jūsu darbības sfērā, ja pasaules tirgū dominētu  patriotisms, protekcionisms un populisms?

Starptautisko attiecību konsultāciju kompānija un ideju inkubators  Nordic West Office pētīja četrus iespējamos globālās biznesa darbības vides attīstības scenārijus laika periodā no 2021. līdz 2626.gadam. Scenāriju veidošanā piedalījās 16 Somijas uzņēmumi, kuru pārstāvji deviņus mēnešus apceļoja pasauli un tikās ar dažādu jomu speciālistiem.

Nākotnes scenāriji ir apraksti par iespējamām nākotnes situācijām un notikumiem, kas noved pie šādām nākotnes iespējām.

Pēc Nordic West Office vadītāja Risto E. J. Penttilä domām, runa tomēr nav par prognozēšanu.

„Scenāriji nav prognozes, tās ir loģiski iedomājamas iespējamās pasaules. Šo scenāriju var izveidot tikai par tādu nākotni, uz kuru var iedomāties vedam loģisku ceļu. Runa nav arī par varbūtībām, jo citādi domāšanas procesā būtu  maz ticamības momentu, kas var būtiski ietekmēt nākotni,” saka Penttilä.

Sistemātiska plānošana ļauj izvairīties no panikas

Kāpēc vispār tiek veidoti nākotnes scenāriji? Ņemsim, piemēram, globālo naftas krīzi 1970. gados.

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC 1973. gadā izsludināja naftas embargo pret valstīm, kuras, pēc organizācijas domām, atbalstīja Izraēlu Jom Kipur kara laikā. Vienlaikus OPEC pieņēma lēmumu ievērojami paaugstināt naftas cenas. Lielākā daļa rietumvalstu iestāžu un uzņēmumu nebija gatavi krīzei, izņemot vienu uzņēmumu. Royal Dutch Shell vadība bija izveidojusi nākotnes scenārijus, no kuriem viens noveda tieši pie šiem notikumiem.

„Pati kompānija Shell vērtē, ka, pateicoties scenārijiem, tā ir apsteigusi konkurenci par 3–5 gadiem,” atzīst Penttilä. „Uzņēmumos, kuri nebija gatavi krīzei,  nebija izstrādāti ne investīciju, ne atkāpšanās plāni, nebija arī redzējuma par to, kas būtu jaunās stratēģijas pamatā. Tajā pašā laikā, kad konkurenti cēla paniku, Shell izņēma no plaukta gatavus plānus. ”

Piemēri ir atrodami arī tuvāk. Pēc 2008. – 2009.gada finanšu krīzes uzņēmējdarbības delegācijā tika veikts mēģinājums sastādīt scenāriju. Saskaņā ar vienu no scenārijiem BRIC valstis, Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna, nodrošinātu pasaules ekonomikas attīstības virzību uz priekšu. Ekonomikas eksperti neticēja, ka jaunattīstības valstu ekonomika varētu uzplaukt laikā, kad rietumu valstu attīstība ir vāja, jo agrāk līknes vienmēr uzrādīja attīstību vienā virzienā. Tomēr šis scenārijs īstenojās un BRIC valstis pārvaldīja pasaules ekonomiku vairākus gadus pēc finanšu krīzes.

„Runa nav par varbūtībām, jo citādi domāšanas procesā būtu maz ticamības momentu, kas var būtiski ietekmēt nākotni.”

Pēc Penttilä domām, nākotnes scenāriji vienmēr ir labākais instruments, ar kura palīdzību uzņēmumi var sistemātiski gatavoties viskrasākajām izmaiņām uzņēmējdarbības vidē. Tomēr ar scenāriju veidošanu vien nepietiek. Mainīgajā pasaulē notiekošie procesi ir jāuzrauga.

Scenāriju projektā tika izveidota četru lauku sistēma, ar kuras palīdzību iesaistītie uzņēmumi 2-4 reizes gadā izskata ekonomikas, tehnoloģiju, laika un politikas attīstības virzienus. Vienlaikus uzņēmumi izvērtē kritisko jautājumu attīstību no sava viedokļa.

„Sagatavojoties dažādiem iespējamiem scenārijiem, ievērojamu pārmaiņu un krīžu situācijās var darboties veiksmīgāk par konkurentiem. Ar scenāriju palīdzību uzņēmums var izveidot kopīgu scenāriju un vīziju par iespējamo nākotni, kā arī pēc iespējas vieglāk sekot starptautiskajai attīstībai,” saka Penttilä. „Daudzi uzņēmumi seko informācijai starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos, bet pārraudzības sistemātiskums un kopēja attēla iegūšana rada izaicinājumus.”

Četri pasaules attīstības scenāriji

 1. Ķīnas vadīta Xi Jinping pasaule

Ķīnas vadītajā pasaulē Ķīna uzņemas Amerikas lomu un rietumi sašķeļas. Globālais ikgadējais pieaugums ir 3 procenti, un globālā sasilšana pieaug par trim grādiem līdz 2050. gadam.

2. Tehnoloģijas un tirgus vadīta kibertelpa

Kibertelpā valda tehnoloģijas, dodot gan bagātību, gan lielas pārmaiņas tehnoloģiju uzņēmumu vadībā. Tirgus ir spēcīgs, valstu iestādes vājas. Globālais ikgadējais pieaugums ir 4%, un globālā sasilšana līdz 2050. gadam pieaug par diviem grādiem.

3. Populisma, patriotisma un protekcionisma vadīta karojoša pasaule

Karojoša pasaule ir patriotisma, protekcionisma un populisma pasaule, kuras ikgadējais pieauguma temps ir viena procenta līmenī un globālā sasilšana pieaug par četriem grādiem līdz 2050. gadam.

4. Brīvprātīgs vai piespiedu nulles līmeņa pieaugums, patēriņa samazināšana Downshift

Downshift scenārijā dominē vietējie tirgi un patēriņa samazināšanas  ekonomika. Ikgadējais globālais pieaugums ir nulle, un globālā sasilšana ir  zemāka par diviem grādiem līdz 2050. gadam.

Visiem četriem scenārijiem ir savi plusi un savi mīnusi, atkarībā no perspektīvas. Kurš no šiem scenārijiem būtu pozitīvākais  Ziemeļvalstu ekonomikai?

„Uzņēmumu vadītāji ir pauduši stingru pārliecību, ka gan Ķīnas vadības, gan kibertelpas scenārijs būtu labi scenāriji Ziemeļvalstīm. Arī es pats uzskatu, ka abi scenāriji ir labi, lai gan mazliet sveros par labu kibertelpai. Šajā scenārijā brīvais tirgus darbotos kā tehnoloģiju attīstības vilcējspēks. Somijā ir augsta līmeņa tehnoloģijas un izcilas prasmes. Mums ir priekšnoteikumi izciliem panākumiem,” domā Penttilä un turpina:

„Tomēr par scenārijiem ir jāatceras, ka mēs nezinām, kurš no tiem īstenosies, vai varbūt īstenosies, piemēram, kāda scenāriju kombinācija.”

Atbrīvoties no pagātnes

Pēc Penttilä domām ir ieteicams atteikties no domas, ka mēs varētu atgriezties vecajā integrācijas, brīvā tirgus un globalizācijas pasaulē, un nekoncentrēties uz  vienu pieņēmumu par nākotni. Viņš uzsver, ka ir svarīgi domāt par galējiem variantiem, un aicina izveidot, piemēram, trīs scenārijus, kā arī  pārdomāt, kāda būtu visu šo trīs scenāriju ietekme. Tā tiek radītas nākotnes vīzijas. Kad nākotne būs pienākusi, uzņēmumā jau būs pārdomāts, ko šī nākotne tam nozīmē.

Nākotnes scenāriji ir instruments, ar kura palīdzību uzņēmumi var sistemātiski gatavoties arī krasām izmaiņām uzņēmējdarbības vidē.

Pasaulē ir daudz dažādu notikumu, un neviens nevar izsekot visam notiekošajam. Uzņēmumu vadības komandās ir pierasts dalīt atbildības sfēras atbilstoši uzņēmējdarbības nozarēm, bet atbildības sfēras būtu labi dalīt arī attiecībā uz  sekošanu pasaules procesiem.

„Ir labi dalīt atbildību par sekošanu pasaules notikumiem starp vadības komandas locekļiem. Piemēram, kāds seko Ķīnas un ASV tirdzniecības karam, kāds debatēm par klimata izmaiņām. Tas rada labāk strukturētu diskusiju un sistemātisku pieeju uzņēmējdarbības vides uzraudzībai,” saka Penttilä.

 


Similar articles