Ziemeļvalstu finanšu tirgus strauji kļūst arvien amerikāniskāks

kristian_nihtila_1200x720px

Ziemeļvalstu obligāciju tirgus piedāvā investoriem vairāk iespēju nekā agrāk, raksta obligāciju portfeļa pārvaldnieks Kristian Nihtilä.

ASV un Eiropas finanšu tirgi būtiski atšķiras viens no otra. Amerikas Savienotajās Valstīs īpaši lielie uzņēmumi bieži vien meklē finansējumu, izmantojot obligāciju tirgu, apejot bankas kā finanšu kanālus. Lai gan Ziemeļvalstīs un citur Eiropā bankas joprojām ir galvenie finansējuma sniedzēji, arī vecā kontinenta finansēšanas kanāli nepārprotami ir kļuvuši amerikāniskāki, t.i., vairāk orientēti uz tirgu. Pārmaiņas Eiropā īpaši skar zemu kredītreitingu uzņēmumus.

Kā piemēru var minēt izmaiņas Ziemeļvalstu korporatīvo obligāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā Ziemeļvalstu korporatīvo obligāciju tirgus ir ievērojami pieaudzis un attīstījies. Vēl naftas tirgus lejupslīdes laikā, kas tika  piedzīvota no 2014. līdz 2016.gadam, lauvas tiesa Ziemeļvalstu augsta ienesīguma finanšu tirgū piederēja Norvēģijas enerģētikas uzņēmumiem.

„Piemēram, pārtikas produktu ražotāji, kā arī nekustamā īpašuma un finanšu nozares uzņēmumi ir pieteikušies finansējuma saņemšanai  no Ziemeļvalstu korporatīvo obligāciju tirgus.”

Kad naftas cenu krituma rezultātā enerģētikas uzņēmumi ”ievilkās savās čaulās”, pieprasījums pēc Ziemeļvalstu uzņēmumu aizdevumiem joprojām bija spēcīgs. Tā rezultātā Ziemeļvalstu augsta ienesīguma tirgus sadalījums kļuva daudzveidīgāks: piemēram, mežsaimniecības nozare, pārtikas produktu ražotāji, nekustamā īpašuma un finanšu nozares uzņēmumi pēdējo gadu laikā aktīvi meklē finansējumu Ziemeļvalstu korporatīvo obligāciju tirgū. Labāks piedāvājums dažādās nozarēs padarīs tirgu arī pievilcīgāku investoriem.

Neraugoties uz izaugsmi un darbības nozaru dažādošanu, Ziemeļvalstu augsta ienesīguma finanšu tirgus joprojām ir salīdzinoši neliels. Lielie starptautiskie investori šajā tirgū vēl nav aktīvi, bet finansējums galvenokārt nāk no vietējiem investoriem, kas ir viens no iemesliem, kāpēc Ziemeļvalstu korporatīvo obligāciju peļņa ir relatīvi augsta. No otras puses, jau vērojamas pazīmes, kas liecina par lielo institucionālo investoru aktivizēšanos Ziemeļvalstu augsta ienesīguma tirgū.

Viena no Ziemeļvalstu tirgum raksturīgajām iezīmēm ir tāda, ka daudziem uzņēmumiem ir oficiāli kredītvērtējumi no lielākajām reitingu aģentūrām, piemēram, Moody’s vai Standard & Poor’s. Tas arī veicina to, ka Ziemeļvalstu tirgū ieguldītāji saņem augstākas procentu likmes nekā, piemēram, Eiropas tirgū. Ziemeļvalstu augsta ienesīguma tirgū nav indeksa, bet 5-6% procentu likme ir raksturīga B + uzņēmumiem. Eiropas tirgū uzņēmumiem ar tādu pašu riska pakāpi atdeve ir pāris procentu punktu zemāka.

Ziemeļvalstu obligāciju tirgus ir saglabājies ļoti aktīvs arī 2019. gada sākumā: desmitiem biržā kotēto un biržas sarakstā neiekļauto Ziemeļvalstu uzņēmumu gada pirmajā pusē ir pieteikušies jaunu aizdevumu saņemšanai tirgū.

Aktīvais un daudzpusīgais korporatīvo obligāciju tirgus ir izveidojies uz palikšanu arī Ziemeļvalstīs, un perspektīvā nav redzamu iemeslu, kādēļ lai  tā nozīme turpmākajos gados nepalielinātos. Gluži pretēji, stingrāka banku regulēšana liks bankām novirzīt uzņēmējdarbības finansēšanu no bankas aizdevumu portfeļa uz visiem atvērtajiem obligāciju tirgiem. Turklāt obligāciju dokumentācijas standartizācija un pieaugošais ieguldītāju pieprasījums samazina slieksni, kas noteikts vidējiem Ziemeļvalstu uzņēmumiem, lai pieteiktos finansējumam atklātajā tirgū.

Kristian Nihtilä
Mandatum Life Obligāciju portfeļa pārvaldnieks


Similar articles