Alokāciju apskats: atgriešanās pie “jaunā normālā”

Koronavīrusa izraisītajai krīzei mazinoties, vasaras mēnešos investīciju tirgos izplatījās sajūta par atgriešanos pie “jaunā normālā”. Ar bezriska procentu likmes un tās izraisītu diskonta likmju kritumu tomēr nevar pamatot debesīs kāpjošos novertējuma līmeņus.

allocation_Sept2020

Koronavīrusa epidēmijas mazināšanās daudzās valstīs sagādāja izcilu vasaru investīciju tirgiem jau tādā apmērā, ka tajos izplatījās sajūta par atgriešanos pie “jaunā normālā”, kuru raksturo zems procentu likmju līmenis.

Koronavīrusa dēļ jēdziens “jaunais normālais” ir ieguvis jaunas nozīmes, taču pēc finanšu krīzes ar to tika saprasta situācija, kurā centrālo banku īstenotie spēcīgie stimulēšanas pasākumi pazemināja procentu likmju līmeni un piespieda uz peļņu vairāk tendētos investorus meklēt investīciju objektus nevis fiksēta ienesīguma tirgos, bet gan akcijās un alternatīvajās investīcijās. Šajā rakstā izmantojam šo terminu tādā nozīmē, kas tam bija pirms koronavīrusa izraisītās krīzes.

ASV Centrālā banka no 2017. līdz 2019. gadam centās atbrīvoties no “jaunā normālā”, vairākkārt paaugstinot savu procentu pamatlikmi un ļaujot to bilancei lēni mazināties. Sākoties koronavīrusa izraisītajai krīzei, procentu pamatlikmi tomēr drīz vien samazināja līdz nullei un Centrālā banka sāka monetārajā politikā balstītu stimulēšanu. Turpretim Eiropas Centrālā banka, koronavīrusa izraisītajai krīzei sākoties, pat nebija paspējusi sākt procentu pamatlikmju paaugstināšanu.

Koronavīrusa izraisītajai krīzei mazinoties, vasaras mēnešos investīciju tirgos izplatījās sajūta par atgriešanos pie “jaunā normālā”. Šī sajūta saņēma apstiprinājumu ASV Centrālās bankas rudens sanāksmē, kurā publicētie vadības vērtējumi par procentu pamatlikmju līmeni nākamajiem gadiem stiprināja tirgus gaidas, ka procentu pamatlikme nulles līmenī tiks uzturēta vismaz līdz 2023. gadam. Iespējams, atgriešanās pie “jaunā normālā” investīciju tirgos ir viena no svarīgākajām tēmām līdztekus koronavīrusa tēmai.

Tehnoloģiju uzņēmumi šūpo akciju tirgus

Koronavīrusa gads akciju tirgū bija slikts tehnoloģiju uzņēmumiem. Jau pirms koronavīrusa parādīšanās lielisku peļņu nodrošinājušie tehnoloģiju uzņēmumi ziemas beigās un pavasara sākumā kļuva iecienīti investoru acīs, jo tika uzskatīts, ka tie no pandēmijas cietīs mazāk un, iespējams, pat gūs labumu no cilvēku sadarbības, tirdzniecības un izklaides pieaugošās pārejas uz interneta risinājumiem.

Tehnoloģiju uzņēmumu kursa pieaugumu var izskaidrot arī ar “jauno normālo”. Zemām procentu likmēm saglabājoties ilgāk, nekā gaidīts, arī bezriska procentu likme ir zemāka, tas savukārt paaugstina augošo uzņēmumu nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību. Šī iemesla dēļ tehnoloģiju uzņēmumu, kuru izaugsmes perspektīvas ir labas un kuru izaugsme lielā mērā pamatojas nākotnes izaugsmē, teorētiskā vērtība pieaug. To pašu, līdz zināmai robežai vispārinot, var attiecināt uz citām jomām: pastāvot zemai peļņai no procentu likmēm, arī akciju investoram ir pamats būt apmierinātam ar nedaudz zemākām izaugsmes gaidām, tas savukārt nozīmē nedaudz augstāka vērtējuma līmeņa akceptēšanu.

Ar bezriska procentu likmes un tās izraisītu diskonta likmju kritumu tomēr nevar pamatot debesīs kāpjošos novērtējuma līmeņus. Tā nu arī investori rudenī “pamodās”, prātojot, vai par tehnoloģiju uzņēmumiem, ņemot vērā nākotnes perspektīvas, nav samaksāts par daudz. No rudenī piedzīvotajām kursa izmaiņām visizteiktākā nianse ir to spēcīgā balstīšanās ASV tehnoloģiju sektorā. Citās jomās tik spēcīgas izmaiņas nav vērojamas un, no otras puses, Eiropas un attīstības valstu tirgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju kursi ir kritušies mazāk nekā amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumu akciju kursi.

Iespējams, atgriešanās pie “jaunā normālā” investīciju tirgos ir viena no svarīgākajām tēmām līdztekus koronavīrusa tēmai.

Spekulācijās par tirgus situāciju, ir minēti vairāki iespējami iemesli kursu izmaiņām. Pavasarī pieauga privāto investoru aktivitāte darījumos ar derivatīviem – opcijām. Kā viens no kursu izmaiņu iemesliem tiek minēts arī opciju termiņu beigšanās septembrī, kamēr jaunos darījumos ar opcijām, kuru termiņš beigtos decembrī, privātie investori vairs neturpina būt tik aktīvi un darījumu apmēri ar šiem instrumentiem samazinās. No otras puses, kā iemesls tiek minēts arī atsevišķu lielo investoru peļņas realizēšana (pārdodot akcijas), kā arī trešā ceturkšņa noslēguma tuvošanās, kad lielie pensiju fondi parasti līdzsvaro savus portfeļus. Pavasara kursu pieaugumam lielā mērā pamatojoties uz tehnoloģiju sektoru, arī līdzsvarošanā lielākie pārdošanas darījumi būtu vērsti uz tehnoloģijas jomu.

Tomēr pagaidām korekcijas iemeslu un apmērus ir grūti novērtēt. Attiecībā uz ASV tehnoloģiju sektoru esam bijuši piesardzīgi un rudenī vēl vairāk mazinājām mūsu atkarību no šī sektora radītās ietekmes. Patlaban akciju investīcijās priekšroku dodam stabilām jomām un stabiliem uzņēmumiem.

Fiksēta ienesīguma investīcijās labāk izvēlamies augsta riska nevis investīciju līmeņa instrumentus.

Investoriem, kas izvēlas fiksēta ienesīguma instrumentus “jaunais normālais” nozīmē zemākas peļņas gaida un šaurākas iespējas. Pateicoties centrālo banku stimulējošajai monetārajai politikai un vērtspapīru pirkšanas programmām, uzņēmumiem izsniedzamo aizņēmumu riska prēmijas ir mazinājušās. Jo īpaši neliela riska investment grade klasifikācijas aizdevumi sāk izskatīties padārgi un peļņas un riska attiecība nav vilinoša.

Fiksēta ienesīguma ieguldījumu investoriem visvilinošākās iespējas patlaban ir augstāka riska high yield parādzīmēs, kā arī atsevišķos tirgos, kas ir vairāku lielu investoru radara ekrānā, piemēram, Eiropas prioritāro aizdevumu  tirgi. Šajos tirgos investoram ir iemesls būt izvēlīgam un pievērsties rūpīgai uzņēmumu analīzei.

Fiksēta ienesīguma investīcijās uzsvars arī ir uz mūsu pašu tirgu Ziemeļvalstu uzņēmumiem, kurus labi pazīstam un kuru peļņas potenciālu, relatīvi vērtējot, uzskatām par labu. Zemā peļņas līmeņa dēļ neinvestējam eirozonas valstu obligācijās un valstu obligāciju apmērs mūsu fiksēta ienesīguma investīcijās ir ļoti neliels. Esam uzturējuši mērenu procentu likmju risku, jo kompensācija par papildu risku uzņemšanos attiecībā uz procentu likmēm, pēc mūsu uzskatiem, patlaban ir slikta.

Saglabājoties zemam procentu likmju līmenim, alternatīvās investīcijas arī pēc koronavīrusa izraisītās krīzes ieņems centrālo vietu ilgtermiņa un labi diversificēta investīciju portfeļa veidošanā.


Similar articles