Darbinieka finansiālā labklājība ir vērtība arī darba devējam

212

Darbinieka finansiālā labklājība un jo īpaši nepilnības tajā ietekmē motivāciju un sniegumu darba vietā.

Kad cilvēkam klājas labi, viņš, visticamāk, būs aizrautīgs, enerģisks un produktīvs arī savā darba vietā. Labklājība attiecas arī uz darbinieka paša finansiālo stāvokli. Vairāki jaunākie starptautiskie pētījumi norāda, ka darbinieka finansiālā labklājība ir nepārprotami saistīta ar motivāciju un produktivitāti darba vietā.

Finansiālā labklājība nozīmē drošības sajūtu un sapratni par to, kā kontrolēt savas finanses, kā arī brīvību izdarīt nepieciešamās izvēles pilnvērtīgas dzīves baudīšanai.

Darbinieka finansiālā labklājība nāk par labu arī darba devējam, tāpēc uzņēmumu ieinteresētība savu darbinieku finansiālās labklājības veicināšanā arvien palielinās.

“Biznesa pasaules labākās prakses un vadības teorijas nostādnes strauji izplatās visā pasaulē, tāpēc diskusija par darbinieku finansiālo drošību arī šeit kļūst aktuālāka,” saka Tarja Tyni, Mandatum Life Korporatīvo un privāto finanšu daļas direktore.

Latvijā un Eiropā interesi palielina arī korporatīvās atbildības pieaugošā nozīme korporatīvo lēmumu pieņēmēju un uzņēmumu valžu darba kārtībā. Uzņēmumi vēlas ieguldīt arvien atbildīgākā darbībā attiecībā pret visām iesaistītajām  grupām un jo īpaši personālu.

Kur rodas saikne starp darbinieku ienākumiem un produktivitāti?

Amerikas lielo uzņēmumu finanšu vadītāju aptaujas laikā (2016) vairāk nekā 80% respondentu atzīmēja, ka viņu uzņēmumi iegūst no darbaspēka, kura finansiālā situācija ir nodrošināta.

Arī kompānijas Mercer speciālisti uzskata, ka produktivitāte paaugstinās, ja darbinieku netraucē rūpes par finansiālām problēmām. Uzlabojas darba ņēmēju fiziskā un garīgā veselība un samazinās darba kavējumu skaits slimības dēļ, jo finansiālu problēmu radītais stress izraisa problēmas arī attiecībā uz veselību un labklājību.

Skaidrība par sava darba vidi un finansiālo situāciju, kā arī kontroles un drošības sajūta ir galvenie faktori, kas ietekmē darba vides pozitīvu uztveri un produktivitāti. Īpaši bieži bažas rada ārkārtas situācijas, piemēram, paša darbinieka vai tuvinieka slimība vai došanās pensijā.

Augstas produktivitātes uzņēmumos parasti ir arī viapmierinātākie darbinieki, pat ja darba slodze ir gana liela.

Tyni norāda, ka nauda pati par sevi reti ir darbinieka spēcīgākais motivētājs teicamam darba veikumam, bet gan galvenais drošības faktors.

“Ar algu saistītajos jautājumos bieži tiek runāts par taisnīguma sajūtu. Finansiālā atlīdzība, kas tiek saņemta par darbu, ir svarīgs darbinieka novērtējuma rādītājs, kā arī pierādījums tam, ka darbinieka ieguldījums ir pamanīts.  Savukārt tas lielā mērā ietekmē motivāciju un pašnovērtējumu, tātad arī produktivitāti,” secina Tyni.

“Augstas produktivitātes uzņēmumos parasti ir arī visapmierinātākie darbinieki, pat ja ir gana liela darba slodze. Šeit runa ir tieši par to, ka ieguldot labklājībā, vadībā un motivācijā, iespējams panākt stresa līmeņa samazināšanos un sasniegt pozitīvu darba plūsmu.”

Tikai darba devēja piedāvātajai darba organizācijai ir jēga.

Kad amerikānis Willis Tower Watson aizpagājušā gada laikā veica pētījumus visā pasaulē, aptaujājot darbiniekus par viņu attieksmi pret priekšrocībām darba attiecībās, respondenti norādīja, ka sagaida no darba devējiem risinājumus, kas būtu saskaņā ar viņu finansiālajām vajadzībām.

Valstīs, kur darbiniekam pašam ir lielāka atbildība par savu pensiju, centrālā tēma debatēs par ekonomisko labklājību joprojām ir pensijas uzkrājumi.

Arī Latvijas sabiedrībā vērojamas aktīvas pārdomas par to, kāda būs katra atsevišķa cilvēka pensijas apjoms un kādiem mērķiem tas būs pietiekams. Tikpat svarīgs ir valsts un darba vietas atbalsts darba dzīves pārtraukumā, piemēram, bērna kopšanas vai mācību atvaļinājuma laikā.

Saskaņā ar aptaujām vairums latviešu atzīst nepieciešamību sagatavoties pensijas laikam. Taču jautājums, kāpēc tik maz cilvēku kaut ko dara lietas labā, šķiet, ir mūžīgs.

Izskaidrojums, vismaz daļēji, ir atrodams uzvedības psiholoģijā, kā vērtē Amerikas Finanšu terapijas asociācijas (Financial Therapy Association) valdes locekle Alycia DeGraffVairāki cilvēki nonāk stresa stāvoklī, kad jāpieņem ar finansēm saistīti lēmumi, kas attiecas uz nākotni. Stress kļūst pārāk nomācošs, un mēs nolemjam nedomāt par šo lietu.

Darba devējam ir iespēja veidot uzkrājumus darbiniekiem tā atvieglojot rūpes par papildu ienākumiem un motivējot.

Par darba devēja veidotajiem uzkrājumu un ieguldījumu iespējām ir vērts padomāt arī tāpēc, ka tās ir rentablas un saprātīgas nodokļu ziņā. Vienlaikus var pozitīvi ietekmēt sava darba devēja tēlu.