Kā tikt pie peļņas: Vai akcijas tiešām ir pārāk dārgas?

samuli-outinen

Akciju cenas jau ilgu laiku turpina pieaugt, un daudzi investori šobrīd no akcijām izvairās, baidoties no būtiskas korekcijas. Tomēr, pārmērīga izvairīšanās no akcijām nav izdevīga, raksta ieguldījumu pārvaldītājs Samuli Outinens.

Naudas turēšana kontos nenes peļņu, procentu likme ir ap nulli, un nekāda ienesīguma no valstu parādvērtspapīriem. Arī nekustamais īpašums ir diezgan dārgs un vispārējā līmenī ienākumi ir zemi. Kur šobrīd vajadzētu ieguldīt? Šādus jautājumus iepriekšējo gadu laikā esmu dzirdējis bieži. Tomēr ikreiz mani pārsteidz tas, ka vaicātāji labprāt analizē visas aktīvu kategorijas, tikai akcijas nereti piemirst.

Ar akcijām strādāju jau 13 gadus, tāpēc par ieguldīšanu tajās man, protams, ir mazliet subjektīvs viedoklis. Tomēr tieši šobrīd par akcijām ir interesantas diskusijas.

Kad sarunās pieminu ieguldīšanu akcijās, parasti saņemu atbildi, ka akciju cenas šobrīd ir augstas. Tas, protams, nav gluži aplami teikts, bet es jautāju pretī – vai tad citās aktīvu klasēs ir zems cenu līmenis?

Turklāt es prātoju – vai ir reālistiski cerēt uz to, ka brīdī, kad akciju cenas nākamo reizi kritīsies, pārējās aktīvu klasēs cenas paliks uz vietas vai celsies? Procentu likmes aug, uzņēmumu rezultāti pasliktinās un ekonomikas izaugsme  palēninās. Vai tad uz citām aktīvu kategorijām šīs tendences neatstāj tādu pašu iespaidu kā uz akcijām? Ja uzņēmuma peļņa krītas, vai tas labāk vai sliktāk spēs nomaksāt aizņēmuma procentus? Vai uzņēmums varēs noalgot jaunus darbiniekus, vai tam nāksies darbiniekus atlaist. Vai tam būs nepieciešamas lielākas vai mazākas telpas? Jautājumu sarakstu varētu turpināt, un, manuprāt, ir skaidrs, ka visi šie faktori cits citu ietekmē.

SAMULI OUTINENS

Vai ir reālistiski cerēt uz to, ka brīdī, kad akciju cenas nākamo reizi kritīsies, pārējās aktīvu klasēs tās paliks uz vietas vai celsies?

Neraugoties uz iepriekš pausto viedokli, var apdomāt to, vai akcijas tik un tā ir dārgas, sevišķi, salīdzinot ar citām aktīvu klasēm. Lai to noskaidrotu, Vorens Bafets  (Warren Buffett) reizēm akcijas pārbauda izmantojot nevis P/E koeficientu, bet gan E/P koeficientu, un to viņš sauc par earnings yield*. Brīdī, kad top šis raksts, S&P500 indeksa E/P ir 5,6 %; pēc Stoxx 600 indeksa atbilstošais skaitlis ir 6,7 % un Helsinku biržā – 6,3 %, tātad peļņas prognozes ir pietiekami labas.

Domājot ilgtermiņā, ir iemesls sagaidīt, ka ekonomika augs un uzņēmumu peļņas līmenis celsies. Galu galā īpašnieks gūst labumu no lielākas peļņas un lielākām dividendēm. Savukārt ieguldot, piemēram, parādzīmēs, maksimālā peļņa ir ierobežota, vai tā tas vismaz bija, pirms parādzīmes sāka nest negatīvu peļņu.

Es skatos uz Helsinku biržas dividenžu prognozēm nākamajam gadam. Šajā brīdī dividendes, kas pārsniedz 5 %, sola 25 uzņēmumiem. Atsaucoties uz Bloomberg teikto, seši no šiem uzņēmumiem dividendēs izdalīs vairāk nekā 100 %no peļņas. Pārējie deviņpadsmit uzņēmumi tātad dividendēs izmaksās mazāk par savu tīro peļņu. Dividendes, kas lielākas par 4%, varēs saņemt no 47 uzņēmumiem.

Joprojām nemāku teikt, vai akcijas pašas par sevi ir lētas vai dārgas, bet vismaz, salīdzinot ar citām aktīvu klasēm, ieguldīšana akcijās neizmaksā dārgi.

Kādam Londonas bankā strādājošam stratēģim ir, manuprāt, labs piemērs investoru domu gājiena attēlošanai. Viņam šķiet, ka investoriem, sevišķi tiem, kas investē akcijās, pieredze ir bijusi traumatiska. Šī stratēģa viedoklis ir, ka šis pagātnes rēgs joprojām spokojas investoru prātos.

Investoriem šķiet, ka akcijas varētu nokristies pat vairāk nekā 50 % un ka zaudējumi, ieguldot akcijās, var būt traģiski. Šī iemesla dēļ akcijas uzskata par riskantām un no tām vēlas izvairīties. Tāpēc arī šī brīža akciju cenu kāpums šķiet mokošs un nākamajā korekcijā ieinteresētu pircēju būs atliku likām.

Ir pieredzēts arī tas, ka brīdī, kad tirgu skar korekcija, cilvēka prāts izdara sev lāča pakalpojumu. Piemēram, 2011. gada eirokrīzes laikā vai, ņemsim kaut vai 2018. gada pēdējo ceturksni, kad sākās spekulācijas par to, vai akciju cenas 10 – 20 %  korekcijas vietā varētu kristies par 50 %. Daži pat pieminēja finanšu krīzes laikā redzēto S&P500 indeksa punktu skaitu 700 un gaidīja, ka tirgu atkal piemeklēs tāda pati situācija.

Kad prāts sāk joņot, būtu labi atcerēties faktus. Lai sasniegtu finanšu krīzes laika rādītājus, būtu nepieciešams kritums par 77 %, un tādā gadījumā problēmas noteikti būtu arī citās ekonomikas nozarēs.

SAMULI OUTINENS

Pagātnē notikumu netrūkst, tāpēc ir jābeidz raizēties un jāapsver lietas racionāli.

Kā jau sākumā minēju, esmu cilvēks, kas strādā ar akcijām, un, izklāstot savu viedokli par tām, bez šaubām, esmu subjektīvs. Tomēr man gribētos pievērst cilvēku uzmanību dažām lietām.

Protams, var būt, ka visas cenas ir kļuvušas augstākas, to skaitā arī akciju cenas. Bet akcijas nav vienīgā aktīvu klase, kur var raudzīties atpakaļskata spogulī un atcerēties pagātnes notikumus. Līdzīgi lēcieni ir redzēti arī citur.

2007.gadā, kad sāku strādāt ar akcijām, Euribor un līdz ar to arī krājkontu procentu likmes bija ap 5%. Vecāki kolēģi atceras arī divciparu skaitļu laikus. Pietiek domāt par pagātni, ir jābeidz raizēties un jāapsver lietas racionāli. Investējot akcijās, investors ik dienu var pirkt un pārdot. No akcijām investors iegūst stabilu naudas plūsmu, uzticot darbu citiem, proti, uzņēmuma vadībai, , kā arī akcijas ir viegli diversificējamas. Tajā pašā laikā, uzņēmumu bilances šobrīd ir spēcīgākas nekā pēdējos gados redzēts, pateicoties efektīvai izmaksu kontrolei un līdzekļu sadalei. Lielākā daļa biržas uzņēmumu šobrīd ir labākā stāvoklī nekā 2008. – 2009. gada krīzes laikā. Varētu teikt, ka tie ir mācījušies no savām kļūdām.

Reti gadās, ka zibens divreiz iesper vienā un tajā pašā vietā. Tāpēc ir grūti iedomāties, ka arī nākamreiz tieši biržas akcijas būs raižu galvenais iemesls – grūtības visdrīzāk sagaidāmas tur, kur šobrīd tās redzam vismazāk.

Investoriem nevajadzētu aizmirst akcijas. Investēšana vienmēr saistās ar risku. Reizēm risks var realizēties arī kā cenas pieaugums, ne vienmēr tas būs sabrukums.

 

E/P koeficients mēra akcijas peļņas attiecību pret akcijas kursu procentos. Tas palīdz izprast, kāda peļņa sagaidāma no šī investīciju objekta, un ar tā palīdzību konkrētu akciju var salīdzināt ar citām aktīvu klasēm, piemēram, ar procentu likmju atdevi.