Koronavīrusa izraisītā krīze ir atklājusi investīciju portfelī paslēpušos klimata risku

Koronavīrusa izraisītās krīzes gaitā izmešu un piesārņojuma daudzums, kā arī pieprasījums pēc fosilās enerģijas ir ievērojami krities. Koronavīruss, protams, nav nekas pozitīvs, taču, pamatojoties uz šīgada notikumiem, investors tomēr savā portfelī var pamanīt paslēpto klimata risku, spriež portfeļa pārvaldītājs Topiass Kukasniemi (Topias Kukkasniemi).

toukokuun-sij.-blogi-main

Izmeši būtu jāsamazina jūtami, tāpat arī lidošana un braukšana ar privātajiem automobiļiem, arī no fosilās enerģijas vajadzētu atbrīvoties. Tie, citu starpā, ir bijuši cīņā pret klimata pārmaiņām pēdējo gadu laikā izvirzītie mērķi, kurus cilvēcei vajadzētu censties sasniegt.

Un tad pienāca 2020. gads, koronavīrusa izraisītā krīze, un pēkšņi sarakstā iekļautais īstenojās. Izmešu daudzums ir ievērojami mazinājies un vairākās valstīs ir ziņots par to, ka skatam atkal ir pavērušās agrāk piesārņojuma aizsegtās kalnu virsotnes. Lidmašīnas pēdējā laikā ir atradušās uz zemes un lielpilsētu satiksmes sastrēgumi, lielai daļai iedzīvotāju strādājot no mājām, ir mazinājušies. Arī pieprasījums pēc fosilās enerģijas ir ievērojami mazinājies. Maijā, WTI naftas markas standartizētajam nākotnes līgumam zaudējot spēku, daļa tirgus dalībnieku no nākotnes darījumiem ar naftu (naftas fjūčeriem) vēlējās pilnīgi atbrīvoties tādā apmērā, ka nākotnes darījumu cena uz brīdi pat kļuva negatīva. Tātad standartizētā nākotnes līguma turētāji bija gatavi piemaksāt, lai tiktu vaļā no naftas, kas tiem uz līguma pamata tiktu piegādāta.

Taču saprotiet pareizi. Nevēlos teikt, ka koronavīruss ir kaut kas pozitīvs, jo tas mazina izmešu daudzumu. Tas nav nekas pozitīvs un arī tā izraisītā izmešu daudzuma mazināšanās, visticamāk, būs tikai īslaicīga, jo cilvēce agrāk vai vēlāk pārvarēs vīrusa ietekmi, un ekonomika sāks atgūties.

“Daļa investoru, iespējams, ir pilnīgi ignorējusi ar klimata pārmaiņām saistītos investīciju riskus. Šiem investoriem pēkšņi uzbrukušais koronavīruss ar klimatu saistīto risku ir padarījis konkrētāku.”

Uz šī gada notikumu pamata investors tomēr var apjaust savā portfelī paslēpušos klimata riskus. Ja koronavīrusa izraisītās krīzes radītā ietekme daļēji ir tāda pati, kuru tiecas sasniegt, cīnoties pret klimata pārmaiņām, vai varētu uzskatīt, ka arī ietekme uz investīciju objektu cenām būs līdzīga?

Pretēji tam, kas notiek koronavīrusa izraisītajā krīzē, cīņā pret klimata pārmaiņām ietekme tomēr būs pakāpeniska. Kā visvieglāk saprotamo piemēru var minēt enerģētikas sektoru. Tehnoloģiju attīstība pakāpeniski uzlabo energoefektivitāti un mazina fosilās enerģijas un jauno enerģijas formu ražošanas izmaksu atšķirības, ar katru jauninājumu notiek virzība uz priekšu. Arī patērētāji maina savu uzvedību, taču ne uzreiz, virzība notiek ar katru jaunu siltumsūkni un elektromobili. Vai arī, vispirms ar dīzeļdzinēju aprīkots automobilis tiek nomainīts ar hibrīdu un pēc tam, nākamajā posmā, notiek pāreja uz elektromobiļa izmantošanu. Savukārt likumdevējs uzņēmumiem un patērētājiem, visticamāk, piešķirs pārejas periodus, kuru ietvaros pārmaiņas būs jāievieš. Piemēram, attiecībā uz ES izmešu kvotām Komisijas mērķis ir pakāpeniski mazināt uzņēmumiem piešķiramo izmešu kvotu apmēru.

Klimata pārmaiņu un koronavīrusa izraisītās krīzes virzītājspēks un laikposms atšķiras. Rezultāts tomēr būs tāds pats: pieprasījums pēc fosilās enerģijas mazināsies un tas mazinās fosilo izejvielu un uz tām balstīto ražošanas uzņēmumu vērtību, savukārt jauno enerģijas veidu jomā būs vērojama izaugsme.

“Raugoties no investoru skatupunkta, labā ziņa ir tā, ka pārmaiņas būs pakāpeniskas, ‒ vēl nav par vēlu reaģēt.”

Cilvēkiem ir raksturīgi piešķirt pārāk mazu vērtību pakāpenisku pārmaiņu ietekmei un pārvērtēt lielu notikumu ilgtermiņa ietekmi. Šī iemesla dēļ daļa investoru, iespējams, ir pilnīgi ignorējusi ar klimata pārmaiņām saistītos investīciju riskus. Šiem investoriem pēkšņi uzbrukušais koronavīruss ar klimatu saistīto risku ir padarījis konkrētāku. Lielu klimata risku ietverošas investīcijas pirmā ceturkšņa portfeļa pārskatā diemžēl varētu izcelties ar sarkanu krāsu. Piemēram, enerģētikas sektors šogad ir bijis viens no tiem sektoriem, kura ienesīgums ir bijis viszemākais. Taču risku pamanīšana dod iespēju tos analizēt. Pēc risku pamanīšanas ir jādomā, vai ir vēlme riskus uzņemties un vai tie ir pareizi izcenoti.

Raugoties no investoru skatpunkta, labā ziņa ir tā, ka pārmaiņas notiek pakāpeniski un cīņā pret klimata pārmaiņām tikai tagad notiek pārslēgšanās otrajā pārnesumā. Tas nozīmē, ka vēl nav par vēlu reaģēt.


Similar articles