Krīze vēl nav galā

Stingrie centrālo banku stimuli, kā arī pakāpeniskā ierobežojumu atcelšana pēdējo mēnešu laikā ir radījusi strauju pieaugumu investīciju tirgū. Tomēr jūnija vidū investori saņēma brīdinošu šoka triecienu, kad akciju cenas Eiropā un ASV samazinājās par 4–6% vienas dienas laikā. Te noderēs pacietība: krīze vēl nav galā.

CAROLUS REINCKE, TOPIAS KUKKASNIEMI

krīze vēl nav galā

Centrālo banku milzīgo monetāro stimulu dēļ, kā arī sakarā ar Rietumvalstīs novēroto koronavīrusa viļņa sarukumu un tam sekojošo pakāpenisko ierobežojumu atcelšanu pēdējos mēnešos investīciju tirgos ir novērojams dramatisks pieaugums. Investori, kas maldīgi noticēja akciju cenu kāpumam, jūnija vidū saņēma striktu atmošanās šoku, kad akciju cenas Eiropā un ASV samazinājās par 4 – 6 procentiem vienas dienas laikā. Šī brīža situācija no investoriem pieprasa pacietību, jo krīze vēl nav galā.

Akciju cenu kāpums trīs posmos

Pēdējos mēnešos piedzīvotais satriecošais akciju cenu kāpums var tikt iedalīts trīs posmos, kurus nosaka daļēji atšķirīgi faktori.

Centrālo banku marta beigās veiktais milzīgais monetārais stimuls bija pirmais, kas izraisīja pavērsienu investīciju tirgos, mudinot investorus iegādāties korporatīvās un zemāku cenu akcijas. Otrajā posmā, Rietumvalstīs krītoties koronavīrusa infekciju skaitam, vairākas valstis sāka pakāpeniski atcelt noteiktos ierobežojošos pasākumus, kā rezultātā tirgi prognozēja strauju ekonomikas atveseļošanos. Ar iespējamo otro infekciju vilni vai ievērojamu ekonomikas sarukšanu saistīto risku nozīme samazinājās, tirgiem koncentrējoties uz centrālās bankas un ekonomikas atvēršanas pasākumiem. Trešajā posmā tirgi piesaistīja tos dalībniekus, kas bija palaiduši garām pirmos divus posmus.

Pirmās no akciju cenu krituma atguvās pēdējo gadu iecienītākās akcijas, t.i., stabili un pelnoši uzņēmumi, kuru darbību koronavīruss ietekmē tikai netieši – piemēram, tehnoloģiju uzņēmumi un pirmās nepieciešamības preču ražotāji. Pēc tam akciju cenu kāpums radās cikliskākos sektoros ar zemiem vērtēšanas faktoriem – tādos kā inženierijas uzņēmumos un bankās. Arī mazie uzņēmumi pieredzēja kāpumu. Pēdējais akciju cenu kāpuma vilnis bija kā šāviens to uzņēmumu un sektoru rokā, kuri koronavīrusa dēļ cieta nopietnus zaudējumus –  piemēram, aviosabiedrības un viesmīlības sektori.

Šī brīža situācija no investoriem pieprasa pacietību, jo krīze vēl nav galā.

Akciju tirgos, īpaši laikā no maija līdz jūnijam, ir parādījušās tipiskas buļļu tirgus eiforijas pazīmes – Nikola Corporation uzņēmums, piemēram, kā mērķis ir bezemisiju transportlīdzekļu tirgus, taču kas līdz šim nav veicis nevienu pārdošanas darījumu, pēkšņi piedzīvo savu akciju vērtības pieckāršošanos; bankrotu pieteikušais auto nomas uzņēmums Hertz pārsteidzoši atdzīvojas, un pavisam nesen Finnair savdabīgi paceļas pēc abonēšanas tiesību nodalīšanas no akcijām. Stresa pilnam laikam šādi atgadījumi ir raksturīgi pēc būtības, taču tie joprojām raisa jautājumus par to, cik cieši ieguldījumu tirgus cenas ir saistītas ar uzņēmuma fundamentālajiem rādītājiem.

Akciju cenas un uzņēmumu peļņa attīstās dažādos virzienos

Vīrusa infekciju skaitam lielākajos ASV Vidusrietumu štatos sākot atkārtoti pieaugt, jūnijā Rietumu akciju tirgos atkal bija vērojama izteikta cenu svārstība. Šo tirgu sniegto atgādinājumu vajadzētu uztvert nopietni – kaut arī akciju cenas pēdējo nedēļu laikā ir kāpušas, uzņēmumu peļņas prognozes turpina pasliktināties, un koronavīrusa ekonomiskā ietekme vēl aizvien nav skaidra. Ja neradīsies liels otrais vilnis, būtiskākā negatīvā ietekme Rietumvalstīs būs vērojama gada otrajā ceturksnī. Šajā scenārijā pandēmijas ietekme uz uzņēmumu peļņu investoriem materializēsies peļņas sezonā, kas sākas jūlijā.

Runājot par recesijas ilgumu, bez jautājuma par potenciālo otro infekcijas vilni tāpat būtiski ir arī jautājumi par to, vai pēkšņi pieaugušais bezdarba apjoms kļūs strukturāls un cik lielu finanšu līdzekļu apjomu mājsaimniecības uzdrošināsies tērēt jaunajā situācijā. Ķīna, kas uzsāka savas ekonomikas atvēršanu pāris mēnešus pirms Rietumvalstīm, šajā kontekstā ir brīdinošs piemērs. Kaut arī Ķīnas rūpnieciskā ražošana jau tagad ir atkopusies līdz pirmskrīzes līmenim, ķīniešu patērētāji ir piesardzīgāki – privātajā sektorā patēriņš joprojām ir uzskatāmi mazāks nekā laikā pirms krīzes. Statistikas dati par patērētāju tērēšanas ieradumu atjaunošanos Rietumvalstīs nebūs pieejami tuvākajā laikā, lai gan karšu maksājumu dati, piemēram, norāda uz to, ka patēriņš ir sācis normalizēties.

Mēs turpinām ar konservatīvu pozicionējumu

Akciju tirgus vērtējuma līmenis ir paaugstinājies līdz ar akciju cenu kāpumu, un investīciju tirgi šobrīd paredz samērā pozitīvu iznākumu koronavīrusa epidēmijas ekonomiskās ietekmes kontekstā. Šogad relatīvie ieguvēji ir stabilāki uzņēmumi un mazāk cikliski sektori, kam savā akciju ieguldījumu sadaļā pievēršam īpašu uzmanību. Taču maijā mēs savos ieguldījumos akcijās nedaudz palielinājām Eiropas MVU daļu. Kopumā mūsu nostāja akciju jomā turpina būt piesardzīga.

Fiksēta ienesīguma tirgos korporatīvo obligāciju kredītriska prēmijas samazinājās un to cenas pieauga sakarā ar centrālo banku veiktajiem monetārās politikas stimulēšanas pasākumiem un vērtspapīru iegādes programmu paplašināšanu. Salīdzinājumā ar situāciju pirms koronavīrusa radītās krīzes, korporatīvo obligāciju atdeves prognozes ilgākā termiņā ir uzlabojušās, kaut arī peļņas prognozes kopš martā īslaicīgi sasniegtajiem augstajiem līmeņiem ir manāmi pasliktinājušās.

 Papildus akcijām, alternatīvajām aktīvu klasēm ir svarīga loma labi diversificēta ieguldījumu portfeļa veidošanā – arī situācijā pēc koronavīrusa radītās krīzes.

Savos fiksēta ienesīguma ieguldījumos mēs vēl aizvien labprātāk uzņemtos korporatīvo, nevis procentu likmju risku, un galveno uzmanību pievēršam mūsu iekšzemes tirgum – mums labi pazīstamajiem Ziemeļvalstu uzņēmumiem, kuros mēs saskatām relatīvi labu peļņas potenciālu. Centrālās bankas stimuli, salīdzinot ar kontinentālās Eiropas tirgu, Ziemeļvalstu korporatīvo obligāciju tirgu ir ietekmējuši mazāk. Mēs neveicam ieguldījumus eirozonas valstu obligācijās to zemā atdeves līmeņa dēļ, un valdību obligācijas veido ļoti mazu mūsu fiksētā ienesīguma ieguldījumu daļu. Mēs esam saglabājuši procentu likmju risku mērenā līmenī, jo, mūsuprāt, kompensācija par papildu procentu likmju riska uzņemšanos šobrīd ir niecīga.

Cenu kāpuma dēļ mēs maijā esam nedaudz nolīdzsvarojuši mūsu fiksētā ienesīguma ieguldījumu profilu, globāli samazinot paaugstinātā riska augsta ienesīguma korporatīvo obligāciju apjomu un attiecīgi palielinot zema riska Eiro valūtas investīciju līmeņa obligāciju apjomu.

Vērtspapīri – tā nav vienīgā iespēja

Saskaņā ar investīciju tirgos plaši izplatīto viedokli, pašreizējos zemo procentu likmju apstākļos akcijām nav alternatīvu. Mūsu skatījumā tas ir pārmērīgs vienkāršojums, jo, papildus akcijām, alternatīvajām aktīvu klasēm ir svarīga loma labi diversificēta ieguldījumu portfeļa veidošanā arī situācijā pēc koronavīrusa radītās krīzes.

Alternatīvo aktīvu klašu jomā mēs koncentrējamies uz ieguldījumiem privāto aizdevumu segmentā, nekustamā īpašuma attīstības projektiem un lielas naudas plūsmas aktīviem. Privāto aizdevumu ieguldījumos tirgus svārstība ilgtermiņa investoriem sniedz labas peļņas iespējas. Nekustamā īpašuma ieguldījumos mēs investējam kopā ar portfeļa pārvaldniekiem, kas specializējas nekustamo īpašumu attīstīšanā, kas ir labi pircēji un kam piemīt spēja uzlabot īpašumus ar aktīvas rīcības palīdzību. Ieguldījumos privātajās akcijās mēs esam selektīvi aktīvi un meklējam individuālus projektus, kurus nevirza parāds. Lai gūtu labumu no nelikvīdo līdzekļu klases piedāvātās papildu peļņas, ilgtermiņa investoriem pat esošajos apstākļos tiek īpaši ieteikts diversificēt savus ieguldījumus arī alternatīvo aktīvu klasēs.


Similar articles