Naftas tirgū viļņošanās, bet pārprodukcija drīz var beigties

Kristian Nihtila

Pieaug naftas rūpniecības investīciju parāds, lai gan slānekļa eļļa pēdējos gados ir mainījusi līdzsvaru nozarē, raksta investīciju pārvaldnieks Kristian Nihtilä.

2018. gada nogalē nafta ziņu virsrakstos parādījās biežāk nekā parasti, kad melnā zelta cena nokritās 2018. gada pēdējā ceturksnī.

Naftas cena par barelu sasniedza augstāko līmeni oktobra sākumā (86 USD Brent / 76 USD WTI), pēc tam līdz Ziemassvētkiem Brent markas naftas cena gandrīz nepārtraukti samazinājās, kad nākotnes darījumi tika veikti tikai par 50 ASV dolāriem. Tādējādi trīs mēnešu laikā maksimālais kritums bija 40%.

Gada beigu cenu kritumu statistika skaidroja ar pārprodukciju naftas tirgū, kad papildus slānekļa naftas ražotājiem, piemēram, Saūda Arābija, paredzot sankcijas pret Irānu, līdz baltkvēlei darbināja naftas sūkņus.

Līdztekus naftas piedāvājuma pārpalikumam 2018. gada otrajā pusē pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvas pavājinājās, kas dabiski ietekmē naftas pieprasījumu.

Pārprodukcijas situācija izraisīja spekulācijas par Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC reakciju. OPEC valstis veido aptuveni 40% no pasaules naftas ražošanas un aptuveni 80% naftas krājumu. Agrāk OPEC valstis spēja samērā labi kontrolēt naftas piedāvājumu pasaules tirgū un savos plānos balstījās uz pieprasījuma prognozēm turpmākajos gados.

Tomēr šodien OPEC jāsaskaras ar jauniem mainīgajiem lielumiem, un dalībvalstīm ir grūti lemt par ražošanas kvotām vairāk nekā pusgadu uz priekšu. Zīmīgi, ka no trim lielākajām naftas ražotājvalstīm pasaulē (Krievija, Saūda Arābija un ASV) OPEC pieder tikai Saūda Arābija.

Viena no OPEC jaunajām galvassāpēm ir Ziemeļamerikā ražotā slānekļa eļļa. Eļļas ražošanu var uzsākt un slēgt ātros ciklos. Slānekļa naftas ražotājiem 2018. gadā izdevās palielināt savu ražošanu, pārsniedzot gaidītās tirgus prognozes. Arī slānekļa naftas kompāniju ražošanas efektivitāte ir ievērojami palielinājusies: pirmo reizi naftas kompānijas kā ražotāju grupa Q3/2018 panāca pozitīvu naudas plūsmu, tomēr pēdējā naftas cenu krituma dēļ naudas plūsma atkal ir samazinājusies.

Lai nostiprinātu savu lomu, OPEC pēdējo pāris gadu laikā ir aicinājusi uz sadarbību Krieviju, lai gan ne kā pilntiesīgu OPEC dalībvalsti. Decembra sākumā OPEC valstis un Krievija vienojās par ievērojamiem ražošanas apjomu samazinājumiem. Vienošanās gan nav apturējusi naftas cenu lejupslīdi, lai gan jūtami samazina naftas piedāvājumu.

Investīciju parāds aug

Lielās naftas ražošanas kompānijas 2014. gadā, piedzīvotā naftas cenu krituma rezultātā, būtiski samazināja investīcijas naftas atradņu izpētē un naftas lauku attīstībā. Skopošanās ar investīcijām ir uzlabojusi tradicionālo naftas kompāniju naudas plūsmu un spēju maksāt dividendes, bet tajā pašā laikā ir samazinājušās atrastās un pieejamās naftas rezerves. Jaunu ražošanas investīciju ietekme uz tradicionālo naftas ieguvi (izņemot slānekļa eļļu) būs aptuveni redzama pēc kādiem pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka 2014. gada straujais investīciju apjoma kritums tuvākajā nākotnē varētu ietekmēt naftas piedāvājumu.

Tajā pašā laikā pasaulē joprojām pieaug pieprasījums pēc naftas, sasniedzot nedaudz vairāk par vienu miljonu barelu gadā, kas veido nedaudz vairāk par vienu procentu ikgadējā pieauguma. Elektrisko automašīnu ienākšana tirgū un to ietekme uz pieprasījumu, piemēram, nākamo piecu gadu laikā joprojām ir zema, un prognozētā ekonomikas izaugsmes palēnināšanās 2019. gadā visticamāk, samazinās pieprasījuma pieaugumu tikai nedaudz un īslaicīgi. Arī slānekļa eļļas nav pietiekami, lai apmierinātu pieprasījuma pieaugumu. Citiem vārdiem sakot, pēdējo gadu laikā naftas nozarē ir izveidojies investīciju parāds, ko agrāk vai vēlāk nepieciešams novērst.

Pakalpojumu uzņēmumi gaida vaigiem sviedros

Pēc vairāku gadu depresijas investīciju jomā, naftas uzņēmumi pagājušajā gadā palielināja savus investīciju budžetus, bet pagaidām izaugsme ir bijusi ļoti mērena. Mērenība nozīmē stabilāku investīciju pieaugumu nākotnē, pat ja uzņēmējdarbības cikli un naftas cenas svārstīsies. Mūsu tikšanās korporatīvās sanāksmēs liecina, ka lielākie naftas uzņēmumi ir saglabājuši savu ieguldījumu plānu diezgan stabili, lai gan naftas cena pēdējā laikā ir ievērojami svārstījusies.

Turpmāka investīciju izaugsme 2019. – 2021.gadā būtu ļoti svarīga īpaši naftas ražotāju pakalpojumu uzņēmumiem, no kuriem daudziem visā pasaulē 2016. – 2017.gadā tika veikta parādu pārstrukturēšana. Piemēram, ārzonas (offshore) nozarē joprojām ir daudz jaudas pārpalikuma, kas tiek izmantota, piemēram, veco urbšanas iekārtu un kuģu demontāžā, lai nodotu tās metāllūžņos vai pārdotu vēja spēkstaciju celtniekiem. Pagājušajā gadā uzņēmumi ziņoja par pakāpenisku naftas pakalpojumu pieprasījuma perspektīvas uzlabošanos, un iespējām izmantot līdz šim dīkstāvē bijušos kuģus.

Naftas pakalpojumu uzņēmumu cerības nākamajam gadam, it īpaši 2020. gadam, ir daudzsološas, jo naftas tirgus stabilizējas un iespējams drīzumā var pat ciest no nepietiekama piedāvājuma.

Laikā no 2016. līdz 2017. gadam naftas pakalpojumu uzņēmumu saimnieciskā darbība bieži tika plānota tā, lai finansējums tiktu nodrošināts līdz 2020.-2021.gadam. Pēc tam pieprasījumam pēc pakalpojumiem būtu jāpalielinās – pretējā gadījumā daļa pakalpojumu sniedzēju kompāniju atkal nonāktu grūtībās. Likmes maziem un parādos nokļuvušiem uzņēmumiem ir lielas.

Šķiet, ka, neraugoties uz pēdējo mēnešu cenu izmaiņām, naftas tirgū un naftas pakalpojumu sniegšanā tuvojas labāki laiki. Pēc daudziem sarežģītiem gadiem naftas pārstrādes sektora rentabilitāte ir uzlabojusies, un galvenie faktori veicinās naftas pieprasījuma pieaugumu arī nākamajā desmitgadē, kaut arī tai pašā laikā apgūsim pasaulei tik ļoti nepieciešamo atjaunojamās enerģijas ražošanu.

No investora viedokļa tirgus satricinājums, kas sākās pagājušā gada rudenī, nepārprotami ir arī jauna iespēja. Ir daudz interesantu investīciju objektu naftas nozarē gan procentu, gan akciju tirgos. Cenu noteikšana tirgū īsā laikā ir mazinājusi cerības gan uz naftas atgriešanos tirgus rudens sākuma līmenī, gan uz cerībām par investīciju tempa neizbēgamu paātrināšanos. Bet kā vienmēr, uzņēmumi un obligāciju nosacījumi ir jāpārzina līdz pat mazākajam zīmolam, jo „ne visi āboli ir vienādi”.

 

Kristian Nihtilä
Mandatum Life Investīciju pārvaldnieks

 


Similar articles