Spekulatīvās akcijas pret perspektīvajām– vai prasme ieguldīt spekulatīvajās akcijās izmirst?

akciju tirgi FIN

Par to, vai labāk ieguldīt spekulatīvajās vai perspektīvajās akcijās, šķēpi tiek lauzti jau gadu desmitiem. Pēdējie desmit gadi ir bijuši perspektīvo akciju uzvaras gājiens, un daļa speciālistu jau bija gatavi paziņot perspektīvās akcijas par šīs cīņas galīgo uzvarētāju. Tad ieradās koronavīruss.

Mūsdienās par uzņēmumiem iespējams iegūt ļoti daudz informācijas. Kā saka, “tirgus ir efektīvs”, un kļūst arvien grūtāk atrast slēptas pērles. Vienlaikus tehnoloģiju uzņēmumu attīstība un pēdējo gadu zemie procenti ir bijuši labvēlīgi tiem, kuri iegulda perspektīvajās akcijās.

Tomēr tie, kuri ar ieguldīšanu nodarbojas ilgāk, atceras, ka pirms perspektīvo akciju desmitgades bija laiks, kad teju perfekta recepte šķita ieguldīšana spekulatīvajās akcijās. Daudzi investīciju literatūras klasiķi stāsta tieši par spekulatīvajām akcijām, un arī viens no pazīstamākajiem investoriem Vorens Bafets, iegulda tieši spekulatīvajās akcijās. Dodoties vēl tālākā pagātnē, sastopam iepriekšējo perspektīvo akciju laikmetu – un pirms tā atkal spekulatīvo akciju periodu, un tā tālāk. Pēdējais perspektīvo akciju periods gan izstiepās rekordlielā garumā, un daļa tirgus dalībnieku jau uzdrošinājās pasludināt, ka beidzot ir atradies uzvarētājs.

Tad parādījās koronavīruss un atkal sajauca kārtis.

Kas ir spekulatīvās akcijas un perspektīvās akcijas, un kā tās savstarpēji atšķiras?

Gan spekulatīvo akciju, gan perspektīvo akciju investori skandē to pašu veco mantru: ”lēti pērc, dārgi pārdod”. Ar to līdzības arī beidzas; perspektīvās un spekulatīvās akcijas daudzējādā ziņā var uzskatīt par savstarpējiem pretmetiem.

Spekulatīvās akcijas

Ieguldot spekulatīvajās akcijās, investors cenšas atrast uzņēmumus, kuri ir nepietiekami novērtēti. Tātad uzņēmumus, kuru akciju cena biržā ir zemāka, nekā varētu pieņemt, spriežot pēc uzņēmuma pamatrādītājiem, piemēram, cenas/ieņēmumu un cenas/bilances koeficientiem, ieņēmumu plūsmas, dividendēm u. tml. Šādi uzņēmumi var, piemēram, darboties kādā mazāk aktuālā jomā, kurai seko mazāks skaits investoru, vai kuru investori kaut kāda iemesla dēļ ir piemirsuši. Iemesli zemam uzņēmuma vērtējumam biržā, protams, var būt arī citi, piemēram, sliktas izaugsmes izredzes var būt nozarei kopumā.

Spekulatīvās vērtības uzņēmumi bieži vien ir cikliski, un tos var atrast, piemēram, veselības, rūpniecības, finanšu un enerģētikas jomās. Tie bieži izmaksā augstākas dividendes, un to cenas/ieņēmumu koeficients (cena pret peļņu) ir zem vidējā tirgus līmeņa, piemēram, ap desmit.

Perspektīvās akcijas

Ja spekulatīvs investors meklē vērtības ziņā pagātnē aizmirstus uzņēmumus, perspektīvs investors meklē nākotnes zvaigznes; uzņēmumus, kuri šobrīd un vēl vairākus gadus uz priekšu var radīt pat lielus zaudējumus, bet kuru vērtības celšanās ir sagaidāma nākotnē. Daudzi pazīstamākie perspektīvie uzņēmumi ir tehnoloģiju firmas, piemēram, Apple, Facebook, Netflix un Uber.

Perspektīvie uzņēmumi bieži vispār neizmaksā dividendes, bet gan izmanto peļņu augšanai. Ja spekulatīvo uzņēmumu cenas/ieņēmumu koeficienti bieži ir no zemākā gala, perspektīvajos uzņēmumos cenas/ieņēmumu koeficients var būt vairāku, pat desmitiem reižu augstāks. Piemēram, Amazon cenas/ieņēmumu koeficients šī raksta tapšanas brīdī ir 68, Netflix 53 un Teslas pat 667. Tātad, jo augstāks koeficients, jo lielāka izaugsme no uzņēmuma tiek sagaidīta – Teslas gadījumā pat satricinoši liela.

Kā koronavīruss ir ietekmējis perspektīvās un spekulatīvās akcijas?

Koronavīruss tirgū izraisīja paniku, un akciju kursi gandrīz viscaur strauji kritās. Daļa uzņēmumu sāka ātri atgūties, daļa vēl ilgi turpināja lejupslīdi. Tas, kurā kategorijā uzņēmums bija, lielākoties bija atkarīgs no tā, vai koronavīrusa nestās radikālās izmaiņas cilvēku izturēšanās veidā nāca uzņēmuma darbībai par labu vai sliktu.

”Koronavīrusa dēļ cilvēki sāka pavadīt ievērojami vairāk laika mājās. Ar to saistīto, tā saukto mājās lietojamo produktu akcijas, piemēram, daudzu mediju, izklaides, tehnoloģiju un attālināto darbu atbalstošo uzņēmumu akcijas koronavīrusa laikā ievērojami cēlās. Ārkārtas situācija nāca par labu perspektīvajām akcijām, kuras jau iepriekš bija guvušas labumu no ilgi turpinājušās nulles procentu situācijas,” stāsta Mandatum Asset Management vecākais pārvaldnieks Mika Heikinens (Mika Heikkinen).

Koronavīrusa pandēmijai turpinoties, situācija tomēr mainījās. Centrālās bankas iepludināja ekonomikā agrāk nepieredzētus naudas apjomus. Stimulācija palīdzēja, un ekonomika sāka atgūties, bet vienlaikus investoru vidū radās bažas par inflāciju un līdz ar to arī par iespējamo procentu pieaugumu.

”Tā kā perspektīvo akciju vērtība ir cieši saistīta ar nākotni, pieaugot procentiem, perspektīvās akcijas investoriem sāks šķist dārgas, kaut gan pašos uzņēmumos nekas cits nemainītos. Spekulatīvo akciju uzņēmumi, piemēram, rūpniecības, enerģētikas un banku sektora uzņēmumiem, tradicionāli ir veicies labāk, ekonomikai pieaugot, proti, laikā, kad parasti kāpj arī procenti. Arī ierobežojumu samazināšana ir uzlabojusi daudzu spekulatīvo akciju uzņēmumu nākotnes izredzes.”

Šogad tirgū ir novērota arī sektora rotācija no perspektīvajiem uzņēmumiem uz spekulatīvajiem uzņēmumiem. Beidzot – tā, atviegloti nopūtušies, noteikti teiktu daudzi spekulatīvie investori.

Kā investors savā investīciju stratēģijā var izmantot sektoru rotāciju?

Vasaras laikā inflācijas gaidas ir pierimušas, un šķiet, ka investoru interese par perspektīvajiem uzņēmumiem atkal palēnām atgriežas. No otras puses, nesenajām mājsēdēm līdzīgas vairs netiek gaidītas. Situācija mainās, un spekulatīvo un perspektīvo akciju cīniņš turpinās.

Kā investoram vajadzētu izturēties pret perspektīvajām un spekulatīvajām akcijām?

”Investoram ir vērts saprast, kā perspektīvās un spekulatīvās akcijas darbojas un kā tās reaģē uz dažādām tirgus situācijām. Tā kā vienas der vienam brīdim un otras – citam, varbūt ir pat velti mēģināt par katru cenu atrast absolūtu uzvarētājstratēģiju. Vecā gudrība par diversifikāciju noderēs arī te,” Heikinens rezumē.


Similar articles