Stīvs Vozņaks: bez radošuma visas dienas ir vienādas

wozniak-pasisalminen-1.2 (1)

Apple dibinātājam Stīvam Vozņakam (Steve Wozniak) radošums ir vitāls priekšnoteikums, ko tik vienkārši nevar iemācīties. Arī visradošākā persona vai komanda pati par sevi nav panākumu garants.

TĪNA MARŠETI (TIINA MARCHETTI)

Ģeniālais inženieris un pazīstamais filantrops Stīvs Vozņaks piedalījās Apple – viena no mūsu laika visikoniskākā zīmola – dibināšanā.

Publiskajā vidē radoša ģēnija titulu sev ir piesaistījis otrs Stīvs – Stīvs Džobss (Steve Jobs), savukārt S. Vozņaks ir kļuvis pazīstams, pateicoties savai inženiera apdāvinātībai. S. Džobss tomēr nav vienīgais Apple dibinātājs, kuram piestāvētu radoša ģēnija tituls.

Vozņaks stāsta, ka viņam jau no bērnu dienām ir paticis būvēt dažādas lietas un meklēt jaunas metodes savu ideju īstenošanai. Arī strādājot par inženieri, viņš darbu ir darījis tā, lai apgūtu pēc iespējas vairāk inženierim noderīgas prasmes, lai spētu savas idejas īstenot vislabākajā iespējamajā veidā, kas parasti bija radošs.

„Ja tev nepiemīt radošums, visas dienas ir vienādas. Radošums ir tas, kas pasauli padara satraucošu un atšķirīgu.”

Saskaņā ar S. Vozņaka teikto, cilvēks vai nu ir radošs, vai nav. Pēc viņa domām, radošums ir daļa no cilvēka personības. Bērnība ir tas laiks, kad radošums attīstās, vai arī paliek neattīstījies. Kad cilvēks sasniedz divdesmit gadu vecuma robežzīmi, viņa personība vai radošums vairs nemainās. S. Vozņaks netic tam, ka pastāvētu kāda formula vai noteikumi, ar kuru palīdzību pieaudzis cilvēks varētu iemācīties būt radošs.

Tās ir sliktas ziņas tiem, kas vēlas apgūt labus padomus no radošuma meistariem.

Daudzu lielu panākumu fonā ir īstajā brīdī notikusi nejaušība

Daudzu zinātnisku atklājumu un inovāciju fonā ir sagadīšanās, nejaušs atklājums. Pēc S. Vozņaka domām, ir svarīgi, ka uzņēmumos tiek radīta iespēja izmēģināt dažādus risinājumus, kas vienlaicīgi padara iespējamu pozitīvu bojājumu rašanos. Tā ir iespējams atrast risinājumu arī tādām problēmām, kuru atrisināšana liekas neiespējama.

„Piemēram, mēs vēl pilnā apmērā nesaprotam, kā darbojas mūsu smadzenes, piemēram, kā tajās tiek uzglabātas atmiņas. Tādēļ ir grūti radīt patiešām funkcionējošu mākslīgo intelektu. Taču kādu dienu mēs, iespējams, nejauši atradīsim kaut ko tādu, ar kā palīdzību spēsim panākt arī mākslīgā intelekta funkcionēšanu,” saka S. Vozņaks.

Kā jau no Apple dibinātāja var sagaidīt, S. Vozņaks daudz runā par inovācijām un pasaules izmainīšanu. Visi produkti tomēr nekļūst par pasauli mainošiem veiksmes stāstiem, taču saskaņā ar S. Vozņaka teikto tas arī nav nepieciešams: arī vislabākais produkts ne vienmēr gūst panākumus. Vai nu produktam nav pienācis īstais laiks, vai arī tas nesasniedz īsto mērķa grupu. Panākumi ir slikta produkta labuma mēraukla. S. Vozņaks pastāsta, ka viņš tic tam, ka katrs produkts, kurš kaut kādā veidā palīdz cilvēkiem, ir noderīgs.

„Es esmu piedalījies daudzos projektos un pēc tam domājis, kā tika panākts, ka viss darbojas, un kā man vispār ienāca prātā attiecīgā ideja. Manā darbā vienmēr ir pastāvējuši riski, taču es nekad neesmu piedzīvojis neveiksmi. Ja kaut kur pastāv problēma, es tikai turpinu smagi strādāt un rodu risinājumu,” stāsta S. Vozņaks.

Arī visradošākais cilvēks vienatnē negūs panākumus

„Ilgu laiku es strādāju viens pats: vilku vadus, rakstīju programmatūru, visu darīju pats. Taču beigās sapratu, ka ar vienu cilvēku nepietiek – ir nepieciešama komanda. Ir vajadzīgi inženieri, mārketinga cilvēki un visi citi,” uzsver S. Vozņaks.

Vozņaks tic tam, ka ir jākoncentrējas nevis uz visapdāvinātākajiem indivīdiem, bet gan uz to, lai izveidotos komanda, kurā ir cilvēki, kas labi saprotas arī t. s. reālajā dzīvē, ārpus darba. Ir vēl labāk, ja šie cilvēki vēlas sasniegt vienu un to pašu mērķi, un patiešām tic tam, ko viņi dara.

„Lai arī laiku pa laikam dažādām nodaļām ir grūtības saprast citai citu, vislabākā rezultāta sasniegšanai ir nepieciešami dažādi uzskati. Tādēļ nevajag konsultēties ar kodētājiem un inženieriem tikai projekta noslēguma fāzē, kā bieži vien gadās – tā vietā ir viņus jāiesaista arī ar uzņēmējdarbību saistītu lēmumu pieņemšanā.”

Gūstot panākumus un līdz ar to, piedzīvojot izaugsmi, uzņēmumi kļūst atbildīgi par milzīgu skaitu darbinieku un klientu. Tādēļ vairs vienkārši nav iespējams uzņemties riskus, kā to darītu neliels uzņēmums. Tāpat arī produktiem ir grūtāk izgudrot lielas inovācijas. Viena no inovāciju uzlabošanas metodēm ir sadarboties ar mazākiem uzņēmumiem, piemēram, jaunajiem uzņēmumiem, uzskata S. Vozņaks.

Panākumu gūšanas gaitā, uzņēmums visbiežāk kļūst lielāks, un ir nepieciešams aizvien lielāks skaits dažādu procesu un pārvaldes līmeņu. Līdz ar to veiklums, uzdrošināšanās un kopskats viegli izzūd. Lai gūtu panākumus, uzņēmumam ir jāizgudro tas, kā sadzīvot ar izaugsmi, nenogalinot radošumu.