Tirgus pārskats – Vai jaunais gads dos zemāku ienesīgumu?

allokaationakemys_tammikuu2020

Ja jūs turpmākajā gadā varētu uzraudzīt tikai dažus rādītājus, bet citādi atrastos informācijas vakuumā, kas būtu jūsu izvēlētie rādītāji?  Mūsu atbilde: centrālo banku monetārā politika, inflācija un uzņēmumu peļņas pieaugums. Vēlēšanu gadā var parādīties solījumi par izdevumu palielināšanu un nodokļu samazināšanu, tāpēc, iespējams, ir vērts sekot līdzi arī prezidenta Trampa Twitter kontam.  Piedāvājam mūsu pārskatu par to, kā šie temati atspoguļosies šī gada investīciju tirgus attīstībā.

TOPIASS KUKASNIEMI, KAROLUSS RAINKE

Līdzsvarojot ekonomikas izaugsmi un monetāro politiku

Augsto tirgus ienesīgumu pagājušajā gadā virzīja galvenokārt centrālo banku īstenotās monetārās politikas pavērsiens. Tikai pirms gada tirgi gaidīja, ka Federālo rezervju sistēma īstenos četrus procentu likmju paaugstinājumus 2019. gadā, bet tā vietā Centrālā banka veica trīs samazinājumus.  Tāpat arī Eiropas Centrālā banka izbeidza obligāciju iegādes programmu 2018. gada decembrī, bet jau martā tās ziņojumu tonis bija mainījies, un programma tika atkal atsākta 2019. gada rudenī. Šādā veidā noteiktas cenas nepārprotami nospieda tirgus likmes, kas pozitīvi ietekmēja gan kapitāla, gan fiksēta ienesīguma ieguldījumu atdevi.

Paredzams, ka šogad investīciju tirgu attīstību noteiks divi iespējamie attīstības ceļi. Pirmajā scenārijā pasaules ekonomikas izaugsme palielināsies, sekojot Ķīnas attīstībai, taču centrālās bankas pastiprinās komunikāciju un centīsies samazināt monetāros stimulus. Otrajā scenārijā rūpniecības aktivitāte un patērētāju pieprasījums ievērojami neuzlabosies, un ekonomikas izaugsme joprojām būs lēna. Tas nozīmē, ka centrālās bankas saglabās savu ekspansīvo, tirgu atbalstošo nostāju. Lejupslīdes scenārijs šobrīd šķiet maz ticams, ar zemu varbūtības līmeni.

Laiks pamieram

Pozitīvas ekonomiskās izaugsmes scenārija iespējamību palielina ASV un Ķīnas janvārī noslēgtais pirmās fāzes tirdzniecības līgums, ko varētu saukt par sava veida nodomu protokolu. Joprojām nav panākta vienošanās vissmagākajos jautājumos un sarunas turpinās. Tomēr ar līguma noslēgšanu, visdrīzāk, pietiks, ņemot vērā Trampa prezidentūras kampaņu. Maz ticams, ka Tramps vēlēsies izjaukt savu kampaņu, vēl vairāk “sašūpojot laivu” pirms vēlēšanām. Arī Ķīnai, kas cieš no Āfrikas cūku mēra, pamiers un lauksaimniecības preču iegāde no ASV, bez šaubām, ir izdevīga.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES notiks janvāra beigās, taču maz ticams, ka šis process ievērojami ietekmēs šī gada ekonomiku. Pārejas perioda laikā, kas ilgs vismaz līdz gada beigām, Apvienotā Karaliste būs iekšējā tirgus sastāvdaļa, tādēļ uz to attieksies ES tiesību akti. Premjerministra Borisa Džonsona (Boris Johnson) mērķis ir gada laikā vienoties par jaunu tirdzniecības līgumu ar ES. Šo mērķi Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) jau nosaukusi par nereālu.

Tādēļ politiskā jomā neskaidrības kļūs mazāk izteiktas. Tomēr riska faktori saglabāsies. Piemēram, rudenī radusies plaisa Itālijas valdībā, un eksperti prognozē jaunas Itālijas parlamenta vēlēšanas šī gada pavasarī. Pastāv risks, ka izveidotā valdība, pēc iespējamām vēlēšanām, izturēsies brīvāk attiecībā pret deficīta palielināšanu un būs noraidošāka pret sadarbību ar ES.

Inflācija pieaug

Pa kuru no tirgus attīstības ceļiem aiziesim, atkarīgs arī no inflācijas attīstības – no faktora, kam tirgū darbojošās puses, šķiet, pievērš pārsteidzoši maz uzmanības. Ja ekonomiskā izaugsme būtiski nostiprināsies, tad, iespējams, paaugstināsies inflācija, it īpaši ASV, kur bezdarba līmenis ir rekordzems un algu inflācija ir ievērojama. Strauji augošā inflācijas vidē, centrālajām bankām paliks aizvien mazāk iespēju manevrēt, līdz ar to investīciju kredītriska prēmijas, visticamāk, pieaugs. Investoriem tādēļ vajadzētu sekot līdzi gan inflācijai, gan inflācijas prognozēm.

Zemākas ienesīguma prognozes nekā pērn

Pamatos 2020. gads visai atšķiras no 2019. gada. Centrālo banku monetārā politika jau tagad ir brīvāka, taču sagaidāms, ka Federālo rezervju sistēma šogad veiks vienu procentu likmes samazinājumu. Iespējams, tas nenotiks, ja ekonomikas izaugsme vai inflācijas pieaugums kļūs straujāks. Jaunajai Eiropas Centrālās bankas prezidentei Kristīnei Lagardai (Christine Lagarde) ir laiks pašai formulēt monetāro politiku, uzsākot dažādas stratēģiskās pārbaudes Centrālajā bankā. Tomēr acīmredzami sadalītajai Direktoru padomei, visdrīzāk, padomā nav pozitīvu pārsteigumu attiecībā uz tirgiem.

Tādējādi investoriem ieteicams sagatavoties ļoti zemiem procentu ieņēmumiem.  Procentu likme ir zema un, visdrīzāk, tās pieaugums būs mērens. Kredītriska prēmijas par korporatīvajām obligācijām ir salīdzinoši mazas. Tirgi joprojām piedāvā pievilcīgas iespējas, piemēram, Eiropas prioritārie aizdevumi, kuru cenas centrālās bankas ietekmējušas mazāk nekā obligāciju cenas. Zemā procentu likmju līmeņa un zemo kredītriska prēmiju dēļ, kompensācija par papildu procentu likmju riska uzņemšanos ir niecīga. Mēs dodam priekšroku mainīgas likmes obligācijām un saglabājam zemu procentu likmju risku.

Procentu likmes līmeņa pazemināšanās netieši atspoguļojas arī akciju tirgos. Pazeminoties procentu likmēm, akciju tirgus piedāvātais relatīvais atdeves potenciāls kļūst aizvien pievilcīgāks. Akciju cenu pieauguma lielāko daļu pagājušajā gadā var izskaidrot ar pieaugumu novērtējuma faktoros, kad uzņēmumu peļņas pieaugums saglabājās zem vidējā līmeņa.

G3-1

Tāpat, paaugstināts novērtējuma līmenis akciju tirgos nozīmē ievērojami zemākas atdeves prognozes nekā pērn. Peļņas pieauguma attīstībai galvenā loma ir gadījumos, kad akciju cenu kāpums, visdrīzāk, netiks pamatots ar pieaugumu novērtējuma faktoros, kas izriet no procentu likmju pazemināšanās. Pašlaik analītiķi lēš, ka uzņēmumu ienākumi šī gada laikā pieaugs gandrīz par desmit procentiem, kas, iespējams, tomēr izrādīsies pārāk optimistiska prognoze. Prognozēto rādītāju lejupslīde ir sagaidāma pašreizējā 2019. gada 4. ceturkšņa peļņas sezonā. Neskatoties uz to, kapitāla ieguldījumi šķiet pievilcīgi, attiecībā pret pieejamajiem procentu ienākumiem, taču pārmērīgam optimismam nav pamata. Pēdējā laikā neesam palielinājuši risku caur ieguldījumiem akcijās.

Labākajā gadījumā, līdzsvarotā ekonomiskajā izaugsmē un monetārās politikas situācijā varēsim vērot pozitīvas investīciju tirgus vides elementus. Ideālā gadījumā ekonomiskā izaugsme nedaudz pieaugs, veicinot uzņēmumu peļņas uzlabošanos, tai pat laikā paliekot pietiekami maigai, lai centrālās bankas uzskatītu par vislabāko turpināt ekspansīvos pasākumus. Līdzsvara uzturēšana starp ekonomisko izaugsmi un monetāro politiku ir delikāts pasākums.


Similar articles